Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci. 

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā. Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā (-13%), savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

Saskaņā ar pētījuma datiem Latvijā maksātnespējas lietu skaits samazinājās no 430 gadījumiem 2024. gadā līdz 398 gadījumiem 2025. gadā. Lielākā maksātnespējas lieta Latvijā pērn tika ierosināta attiecībā uz aviācijas uzņēmumu “SmartLynx Airlines”. Pētījuma autoru vērtējumā šis piemērs spilgti raksturo riskus kapitālietilpīgās un ārējās ekonomiskās vides svārstībām īpaši jutīgās nozarēs.

Kopumā visbiežāk maksātnespējas gadījumi Latvijā tika reģistrēti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī ražošanas nozarēs. Tikmēr Lietuvā pērn lielākā maksātnespējas lieta tika ierosināta attiecībā uz mazumtirdzniecības uzņēmumu grupu “TOPO GRUPĖ” (sadzīves tehnikas, elektronikas un IT preču tirdzniecība), savukārt Igaunijā - attiecībā uz “Opteris OÜ”, kas darbojas cietā kurināmā vairumtirdzniecībā.

Pētījums rāda, ka visās trīs Baltijas valstīs pērn straujākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Tas liecina, ka viesmīlības un pakalpojumu sektorā joprojām saglabājas spiediens, ko veicina augstas darbaspēka izmaksas, piesardzīgs patēriņš un nevienmērīga pieprasījuma atjaunošanās.

“Lai gan Baltijas valstu uzņēmējdarbības vide kopumā saglabā noturību, 2026. gadā uzņēmumiem jārēķinās ar paaugstinātu nenoteiktību. To ietekmēs energoresursu cenu svārstības, vājināts pieprasījums atsevišķos eksporta tirgos, kā arī maksājumu risku pieaugums partnervalstīs. Šādos apstākļos īpaši svarīga kļūst savlaicīga finanšu plūsmas plānošana, izmaksu kontrole un sadarbības partneru maksātspējas izvērtēšana. Jo agrāk uzņēmumi identificē potenciālos riskus, jo lielākas iespējas saglabāt stabilitāti un konkurētspēju,” norāda Mindaugs Vaļškis (Mindaugas Valskys), Coface Baltics Kredītrisku departamenta vadītājs.

Maksātnespēju rekordisti – Polija, Slovēnija un Serbija

CAE reģionā uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits 2025. gadā pieauga no 46 043 līdz 46 161 gadījumam. Vienlaikus CAE reģiona ekonomika 2025. gadā pieauga par 2,3%, salīdzinot ar 2,1% izaugsmi gadu iepriekš, taču ekonomiskā aktivitāte starp valstīm attīstījās ļoti atšķirīgi. Inflācijas mazināšanās, procentu likmju samazināšanās sākums un stabilāki enerģijas tirgi sniedza zināmu atvieglojumu uzņēmumiem, tomēr atkopšanās nebija vienmērīga. 

Straujākais maksātnespējas gadījumu pieaugums reģistrēts Polijā (+17,8%), kam seko Slovēnija (+12,9%), Serbija (+9,6%), Čehija (+8,7%) un Rumānija (+3,8%). Savukārt lielākais samazinājums novērots Horvātijā (-18,6%), Slovākijā (-14,5%), Lietuvā (-13%), Latvijā (-7,4%), Ungārijā (-6,6%) un Bulgārijā (-6,2%).

“Šīs atšķirības rāda, ka makroekonomiskie rādītāji, piemēram, IKP pieaugums vai inflācijas samazināšanās, vairs neietekmē bankrotu dinamiku tik tiešā veidā kā agrāk. Arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie faktori – regulatorā vide, parādu restrukturizācijas prakse, fiskālā politika un uzņēmumu finansēšanas nosacījumi,” skaidro Mindaugs Vaļskis.

Paaugstināta riska zonā ražošana, būvniecība un transports

Pētījums arī atklāj, ka nozaru griezumā ekonomiskais spiediens reģionā visizteiktāk saglabājās ražošanas, būvniecības un transporta nozarēs, kas ir īpaši jutīgas pret finansēšanas izmaksām, enerģijas cenām un ārējā pieprasījuma svārstībām. Būvniecības nozare joprojām izjūt augsto procentu likmju un dārgo materiālu ietekmi, savukārt transporta uzņēmumi cieš no kravu plūsmas samazināšanās un pieaugošām darbības izmaksām. Ēdināšanas un izmitināšanas sektors visā reģionā saglabājas visievainojamākais. Šajā nozarē strādājošie uzņēmumi saskaras ar dubultu spiedienu - patērētāju tēriņi šiem pakalpojumiem pieaug lēnāk, nekā gaidīts, bet darbaspēka un enerģijas izmaksas saglabājas augstas, tādēļ rentabilitāte joprojām ir ierobežota.

Pēc Coface vērtējuma lielākais risks Latvijas biznesam šobrīd rodas nevis vietējā tirgū, bet galvenajās eksporta valstīs. Piemēram, Vācijā 2025. gadā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits pieauga par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 24 064 gadījumus – tas ir augstākais līmenis kopš 2014. gada. Iepriekšējos divos gados (2023. un 2024.) uzņēmumu bankrota un restrukturizācijas gadījumu skaits pieauga par 22% gadā. Valsts rūpniecība saskaras ar augstām enerģijas cenām, vāju pieprasījumu un rentabilitātes kritumu, kas palielina kavētu maksājumu un maksātnespējas risku visā piegādes ķēdē.

Polijā situācija ir vēl kontrastaināka - ekonomika aug, taču bankrota vai restrukturizācijas gadījumu skaits pieauga par 17,8%, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Ekspertu ieskatā tas liecina par tā dēvēto “divu ātrumu” ekonomiku, kur IKP pieaugums neatspoguļojas uzņēmumu finanšu stāvoklī, bet biznesam jāpārvar augošās izmaksas, konkurence no Āzijas un vājāks pieprasījums no Vācijas.

“Uzņēmumiem svarīgi saprast, ka par oficiāliem bankrotiem gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos kļūst zināms vēlāk, nekā sākas maksājumu kavējumi. Kavēti norēķini rada papildu spriedzi apgrozāmo līdzekļu pārvaldībā un ir skaidrs signāls aktīvākai kredītriska vadībai,” norāda Mindaugs Vaļskis.

2026. gadā draud jauns enerģijas cenu šoks

Raugoties uz 2026. gadu, Coface prognozē maksātnespējas pieaugumu visā CAE reģionā. Galvenais iespējamais riska faktors ir jauns enerģijas cenu šoks, kas palielinātu uzņēmumu izmaksas un samazinātu patērētāju pirktspēju. “Jau šodien diezgan skaidri redzams, ka enerģijas cenu izmaiņas nebūs īstermiņa faktors, jo izveidojušos tehnisko piedāvājuma vakuumu kompensēt prasīs laiku,” komentē Mindaugs Vaļskis. “Papildu spiedienu rada arī ārējie faktori - īpaši Vācijas ekonomikas vājums un iespējamie maksājumu traucējumi piegādes ķēdēs.”

Pēc viņa vērtējuma, lai gan ES fondu izmantošana var dot noteiktu impulsu, maz ticams, ka tas kompensēs augošās izmaksas un finanšu riskus. Ņemot vērā fragmentēto reģiona dinamiku, Latvijas uzņēmumiem nāksies darboties vidē, kur vienlaikus redzamas gan stabilizācijas, gan jaunu risku pazīmes. Tas prasa ne tikai piesardzību, bet arī stratēģisku elastību. 

“Latvijas uzņēmumiem šobrīd vērts stiprināt noturību un konkurētspējas priekšrocības, savlaicīgi pārvaldot riskus. Lielāka uzmanība partneru finanšu stāvokļa izvērtēšanai, konsekventa maksājumu uzvedības uzraudzība un kredītlimitu pārskatīšana palīdz ne tikai pasargāties no iespējamiem traucējumiem, bet arī drosmīgāk izmantot izaugsmes iespējas tirgos, kur konkurenti saskaras ar lielākiem izaicinājumiem, īpaši Vācijā un Polijā,” rezumē Mindaugs Vaļskis.