Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

"Galvenie riski visām Baltijas valstīm ir ārējie faktori un situācija apkārtējās valstīs. Palēninājums fiksēts Rietumeiropā, tostarp Vācijā, kas ir nozīmīgākais eksporta galamērķis Baltijas valstīm. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šī ekonomikas bremzēšanās turpinās. Tas ir saistīts ar dažādām nozarēm, īpaši rūpniecību, un uzlabojumi gaidāmi ne ātrāk kā šā gada otrajā pusē," saka Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz).

"Tomēr prognozējam, ka Baltijas valstu izaugsmei vajadzētu atgūties. Gan Latvijai, gan Lietuvai vajadzētu gūt labumu no mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, taču tās sākums Latvijā tiek prognozēts nedaudz vēlāk nekā Lietuvā. Lietuvā, lai gan inflācija neturpinās samazināties, salīdzinoši labvēlīga darba tirgus situācija ar stabilu algu pieaugumu radīs lielākus patēriņa izdevumus, un izaugsmi atbalstīs gan privātās, gan valsts investīcijas, daļēji ES fondu līdzekļu plūsmas dēļ. Līdzīgai situācijai vajadzētu būt arī Latvijā, kur 2024.gadā plānots apgūt lielus Eiropas Savienības fondu līdzekļus."

"Coface" ekonomists arī norādīja, ka Baltijas grupā vājākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Igaunijā, kuru gaida kārtējais recesijas gads. Pēc G. Sīleviča domām, vājš ārējais pieprasījums, gausas investīcijas un zema ražošanas aktivitāte 2024.gadā atkal ierobežos Igaunijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt drīzā nākotnē nav gaidāma arī mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, jo ekonomikas lejupslīde ietekmē darba tirgu un aug bezdarba līmenis. Iepriekš minēto ģeopolitisko apstākļu dēļ visās Baltijas valstīs visvairāk riskam pakļauti eksportējošie uzņēmumi, kā arī citas no tā atkarīgas nozares, piemēram, transports.

"Centrālā un Austrumeiropā augstākajā riska klasē šobrīd ierindojam aviācijas, transporta, loģistikas, tekstila, būvniecības un kokapstrādes sektorus. Arī ķīmijas, ieguves, degvielas un papīra rūpniecībai ir augsts darbības risks. Esam uzlabojuši prognozes un definējuši, ka tirdzniecības un automobiļu nozares pieder vidēja riska klasei, lauksaimniecībai un IKT ir tāds pats risks. CAE reģionā zems riska novērtējums ir tikai farmācijas nozarei," stāsta "Coface" ekonomists.

Nestabilitāte Sarkanās jūras reģionā rada lielus draudus jūras satiksmei. Šis tirdzniecības ceļš nodrošina piekļuvi Suecas kanālam, kas ir ātrākais jūras ceļš, kas savieno Eiropu (īpaši Roterdamu vai Londonu) ar Āziju. Pa to ceļo aptuveni 12% pasaules tirdzniecības sūtījumu un 30% globālās konteineru satiksmes.

Ņemot vērā apdraudējumu reģionā, lielākā daļa kuģniecības kompāniju jau šobrīd izvairās no Suecas kanāla par labu Labās Cerības ragam, kas iet apkārt Āfrikas kontinentam un pagarina ceļojumu par vairāk nekā desmit dienām. Savukārt pārvadātāji, kas Sueces kanālu turpina izmantot, saskaras ar arvien pieaugošiem drošības riskiem un apdrošināšanas izmaksām.

Lai kompensētu šīs izmaksas, pārvadātāji novirza savus kuģus pa Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ceļiem, kas samazina kravu plūsmu Klusā okeāna un ziemeļu-dienvidu maršrutos, kā rezultātā palielinās arī cenas. Neraugoties uz vairāk nekā divkāršām kravu pārvadājumu likmēm no Šanhajas un pat trīskāršotiem tarifiem atsevišķos maršrutos uz Eiropu, tās joprojām ir vidēji zem 2022.gada rekordlīmeņa.

"Coface" ceturkšņa barometrā prognozes liecina, ka šogad jau trešo gadu pēc kārtas pasaules ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 2,2 procentiem pēc tam, kad pērnā gada izaugsme sasniedza 2,6 procentus. Jaunākajā ziņojumā mainīti kopumā 13 valstu riska reitingi (12 paaugstinājumi un 1 reitinga samazinājums) un 22 nozaru riska reitingi (17 paaugstinājumi, 5 pazeminājumi), kas ilustrē kopējo ekonomisko noskaņojumu, ko raksturo trausla perspektīva uzlabojumam, taču saglabā arī stabilitātes trūkumu un nenoteiktību.

Eiropā 2024.gadā gada pirmajā pusē ekonomikas jomā gaidāma teju stagnācija. Apstrādes rūpniecība turpina ciest no augstām izmaksām un gausā ārējā pieprasījuma. ASV ekonomikā tikmēr pašlaik ir vērojama neliela lejupslīde, un sagaidāms, ka gada pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte turpinās samazināties. To veicina sarūkošie mājsaimniecību izdevumi, kuru pārpalikums tika izveidots no palīdzības pandēmijas laikā, bet tagad ir izsmelts un turpinās samazināties.

Lielākā daļa izmaiņu dažādu sektora riska novērtējumos galvenokārt ir autobūves, enerģētikas un mazākā mērā un apjomā, mazumtirdzniecības un papīra nozarēs. Autobūves nozares novērtējums uzlabots sešās valstīs (Indija,

Japāna, Dienvidkoreja, Polija, Čehija un Apvienotā Karaliste), kur uzlabojies arī eksporta novērtējums. Enerģijas sektora novērtējums ir uzlabots četrās valstīs, tostarp trīs Eiropā (Vācijā, Spānijā un

Rumānija). Šis sektora vērtējums tika uzlabots iepriekšējā periodā gandrīz visās Rietumeiropas valstis, kur tagad tiek novērtēts ar vidēju risku. Bažas par piegādes traucējumiem, kas radās pēc kara sākumā Ukrainā un ietekmēja nozares reitinga krišanos, šajā ziemā ir novērstas.

Ķīnas ekonomika, kas 2023.gada otrajā pusē šķietami atguva apgriezienus, un pusgadu un gadu noslēdza ar 5,2 procentu IKP pieaugumu, šā gada sākumā ir norimusi, tikai nedaudz pārsniedzot oficiālo izaugsmes mērķi, norāda "Coface" ekonomisti. Patēriņa atveseļošanās joprojām ir trausla, savukārt bažas par stāvokli nekustamā īpašuma tirgū, valsts parādu un deflācijas spiedienu turpina ietekmēt privātās investīcijas un patērētāju noskaņojumu.

Pēc "Coface" ekspertu domām, 2024.gadā galvenie globālās ekonomikas virzītājspēki būs jaunattīstības ekonomikas, veidojot 1,7-2,2 procenta punktu pienesumu pasaules prognozētajā IKP pieaugumā. Tas nozīmē, ka jaunās ekonomikas nodrošinās trīs ceturtdaļas no globālās izaugsmes, un tas ir lielākais šāds jaunattīstības valstu ekonomiku pienesums kopš 2013.gada.

Nabadzīgākās un visvairāk parādos esošās valstis saskarsies ar lielākām grūtībām. Tā kā procentu likmes ir augstas un dolārs joprojām ir spēcīgs, ir pamats bažām, ka dažas valstis nepildīs savas saistības. Vairākas valstis jau ir sasniegušas vai tuvojas saistību nepildīšanai, piemēram, Šrilanka, Gana, Etiopija, Malāvija, Pakistāna un Laosa.