Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.

Nesalīdzināmi dati 

“Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi,” datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. 

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar 2021. gada analogu laiku. “2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā,” savu pozīciju skaidro K. Klauss. 

Viņš uzsver, ka šā gada pirmajā ceturksnī, jo īpaši martā, ir redzama minēto faktoru ietekme. “Kāda jēga kaut ko salīdzināt naudas izteiksmē šogad ar 2021. gadu, ja būtībā ir pavisam cita sistēma?” retoriski jautā K. Klauss. Viņš vērš uzmanību, ka tādu lielu koksnes un tās produkcijas piegādātāju, kādas bija Krievija un Baltkrievija vēl pērn, šogad jau vairs nav. 

Visu rakstu lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!