Ģeopolitiskās situācijas maiņa, globālie satricinājumi un neprognozējamā nākotne ir likuši mainīt prioritātes daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā galveno prioritāti nosakot aizsardzību - drošību. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu. Daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš šajā pasaules daļā vairs nav iespējams, tomēr jau četrus gadus realitāte ir pavisam cita. Vēl vairāk, ar aizsardzību — drošību bieži vien tika saprasta dalība NATO, gluži kā dzīvošanās zem lietussarga lietus laikā. Proti, Eiropā ir atradinājušies aktīvi darboties un domāt par drošības atbilstošu finansēšanu. 

Latvijā cita pieeja

Kā liecina Jura Paidera pētījuma dati (DB 16.12.2025.) pēc Eurostat apkopotās statistikas, tad Latvija ir ES līdere pēc drošības izdevumu īpatsvara gan pret IKP, gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos.  Proti, 2023. gadā Latvijas izdevumi aizsardzībai bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%), un Latvija bija pirmajā vietā ES. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā - Lietuva (2,5% no IKP). Līdz pat 2015. gadam Latvijas drošības izdevumi nepārsniedza 1,1% no IKP un bija mazāki par ES vidējiem rādītājiem. Nozīmīgas izmaiņas sākās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. 2016. gadā Latvijas drošības izdevumi pieauga līdz 1,7% no IKP un ievērojami pārsniedza vidējos Eiropas drošības izdevumus 2026. gadā (1,2 % no IKP). No 2018. gada Latvijas drošības izdevumi bija 2 līdz 2,5% lielumā no IKP. Ievērojams Latvijas aizsardzības izdevumu pieaugums notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. 2023. gadā Latvijas aizsardzības izdevumi jau sasniedza 3,1% no IKP, bet 2024. gadā tie tika palielināti līdz 3,4% no IKP. 

Savukārt vidējie ES drošības izdevumi no 2016. līdz 2023. gadam bija no 1,2 līdz 1,3% no IKP.  2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijai bija vislielākais drošības izdevumu pieaugums attiecībā pret IKP no visām ES dalībvalstīm. 2023. gadā Latvijas drošības izdevumi bija par 1,1 procentpunktu lielāki nekā 2019. gadā. Lietuvā un Ungārijā drošības izdevumi šajā laikā pieauga par 0,9 procenta punktiem, Dānijā - par 0,7 procenta punktiem, savukārt Igaunijā un Zviedrijā - par 0,6 procentpunktiem. Vidēji ES 2019. gadā drošības izdevumi bija 1,2% no IKP, bet 2023. gadā - 1,3%. Tas nozīmē, ka vidēji ES drošības izdevumi šajā laikā pieauga tikai par 0,1 procenta punktu no IKP. Latvijas IKP (tirgus cenās) uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz divas reizes mazāks par ES vidējo. 2024. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 54,2% no ES vidējā, ES vidējo pieņemot par 100% (Eurostat). Savukārt drošības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2023. gadā (657 eiro) bija 1,3 reizes lielāki nekā vidēji ES (505 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Kur efektīvi izvietot drošības naudu?

Dati rāda, ka Latvija, Baltijas valstis vēsturiski jau ir kāpinājušas savus tēriņus valsts aizsardzības stiprināšanai, vienīgais jautājums, kā šī nauda tiek izmantota, — bruņojuma iegādei, atjaunošanai, munīcijai, esošās militārās infrastruktūras uzturēšanai, attīstīšanai vai arī uz šo sfēru strādājošo ražotņu – pasūtījumu – izvietošanai mūsu valstī. Protams, bez importa neiztikt, bet ir pietiekami daudz iespēju, lai aizsardzības nauda paliktu un celtu Latvijas tautsaimniecību. Vēl jo vairāk, ja aizsardzības industrija ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa ne vienā vien valstī, tiesa, Latvijā šī sfēra pēdējo gadu laikā ir spērusi tikai pirmos soļus, ir nepieciešami nākamie.

Patlaban teju visā Eiropā liela uzmanība tiek vērsta tieši uz aizsardzības nozari un tai pat tiek piedēvēta ekonomiskās atjaunotnes dzinējspēka funkcija pēc inflācijas bremzēšanai paaugstinātajām Eiropas Centrālās bankas bāzes likmēm. Līdztekus ģeopolitiskajiem riskiem tas ir vēl viens būtisks arguments, kāpēc ES vēlas attīstīt militāro rūpniecību un visu, kas saistīts ar drošību. Tas, protams, atsauksies gan uz nodarbināto skaitu šajā sektorā, gan arī tā samaksātajiem nodokļiem un perspektīvā arī uz šī aprīkojuma eksportu. Nozarei — tās attīstībai – ir radīti vairāki finansējuma avoti gan ES, gan nacionālo valstu budžetu programmās. 

Vai Latvija tautsaimniecības stiprināšanai var izmantot šo unikālo brīdi? Var! Tas ir jāizmanto!Atbilstoša valsts politika Latvijai ļautu kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā.  Viena no iespējām ir piesaistīt investorus tieši aizsardzības rūpniecības projektiem Latvijā. Šā gada 3. februāra Ministru kabineta sēdē ir nolemts, ka aizsardzības rūpniecisko spēju uzlabošanas un ražošanas projektiem tiks novirzīti 40 miljoni eiro, secīgi plānojot šim mērķim paredzēt vēl 30 miljonus eiro lielu finansējumu. 

Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas - šo naudu Latvijas uzņēmumi varēs ieguldīt jaunu rūpnīcu izbūvē, iegādāties tehnoloģijas, kā arī attīstīt ražošanai nepieciešamo infrastruktūru, lai nodrošinātu aizsardzības jomai stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu valstī. Paredzēts, ka tiks atbalstīti vismaz trīs liela mēroga investīciju projekti militārā vai divējāda lietojuma preču jomā. Tiek lēsts, ka tas piesaistīs vismaz 260 miljonu eiro jaunu ražotņu izveidē un radīs vismaz 280 labi apmaksātas darbavietas Latvijā, kā arī palielinās eksporta ienākumus par 140 miljoniem eiro gadā, un darbaspēka nodokļos ik gadu valsts iegūšot vismaz 5 miljonus eiro. Vai tas ir maksimums, ko iespējam? Tas ir labs jautājums, jo šajā jomā ar investoru piesaisti nodarbojas arī citas valstis, piemēram, Lietuva. Cerams, ka papildu finansējums aizsardzībai netiks tērēts dažādām militārās tēlniecības kompozīcijām, kurām ar militāro spēju audzēšanu nekāda sakara nav.

Drošību vajag iedzīvotājiem, ne teritorijai

Drošība nav tikai un vienīgi dažādas ieroču sistēmas un atbilstoša munīcija tām, kā arī bruņutehnika, lidojoši un peldoši objekti, bet arī attiecīgs apģērbs, ekipējums, pārtika, jo jebkurai ieroču sistēmai ir nepieciešami cilvēki, kuri prot ar attiecīgajām iekārtām efektīvi strādāt, veikt tām attiecīgās apkopes un remontus. Šķiet, ka atslēgas vārds ir cilvēks — vispirms tas, kurš šeit dzīvo, ja ir darbspējīgs, tad strādā un maksā attiecīgus nodokļus, zina, ko un kā darīt ārkārtas situācijās. Vienlaikus, redzot iedzīvotāju skaita tendences Latvijā pēdējo 35 gadu laikā un jaunākās prognozes par demogrāfiju, rodas jautājums - ko sargāsim, un ne mazāk nozīmīgi - kas sargās

Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta LaSER ziņojums rāda, ka demogrāfija ir izšķirošs jautājums Latvijas valsts nākotnei. Iedzīvotāju skaits turpina samazināties, sabiedrība strauji noveco, un darbaspējīgo iedzīvotāju kļūst arvien mazāk. LaSER ziņojumā Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji tiek precizēts, ka īstermiņā līdz 2040. gadam demogrāfiskā trajektorija ir samērā skaidri prognozējama: katru gadu Latvija vidēji zaudēs ap 18 tūkstošiem iedzīvotāju, turpinot samazināties gan bērnu, gan darbspējas vecuma cilvēku skaitam. Summārais dzimstības koeficients Latvijā ir būtiski zemāks par paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni, un salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem Latvija atrodas zemas dzimstības valstu grupā. Iedzīvotāju skaita sarukums mazina valsts ekonomisko potenciālu. Iedzīvotāju trūkums ir robs nākotnes drošībā. Investīcijas, kas vairo labi apmaksātas darbavietas, ir stabilas demogrāfijas pamats. Proti, drošība nav vajadzīga tukšai teritorijai, tā ir nepieciešama iedzīvotājiem, kuri to apdzīvo. Drošība un iedzīvotāji ir saistīti lielumi, kurus nevar atdalīt! Kuram tas rūp?