"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Īstermiņā EK paredz palielināt tādas tradiconālas enerģijas kā ogļu un kodoelenerģijas ražošanu, lai kompensētu Krievijas enerģijas piegāžu kritumu, bet pēc tam ātrāk kā paredzēts pāriet uz videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu.

EK ierosinājusi investēt līdz diviem miljardiem eiro naftas infrastruktūrā, lai palīdzētu valstīm, kas atkarīgas no Krievijas naftas, iegādāties to citur.