To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

“Jāsaprot, ka nākotnē būtiski pieaugs elektrības, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), loma, palielināsies arī ūdeņraža un biometāna izmantošana enerģijas ieguvē. Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst arī lokālo bioloģisko resursu izmantošanas iespējām enerģijas ieguvē, savukārt elektrifikācijas kontekstā mums jāskatās uz tādām tehnoloģijām, kas tuvākajā laikā spēs strādāt bez subsīdijām, piemēram, saule un vējš. Jāmācās izmantot arī jaunās molekulas – ūdeņradi un biometānu. Šajā ziņā pirmie soļi jau ir sperti – ražošana notiek, taču ļoti nelielos apjomos,” norāda J. Bethers.

Visu rakstu lasiet 29.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!