Janvārī izsludinātā konkursa termiņš beidzās pirmdien, un VERT paziņoja, ka ir pieteicies tikai viens pretendents. Atjaunīgo resursu un enerģijas likums noteic, ka konkursā jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.

Valdībai tagad būs jānosaka jauna konkursa termiņš. Lēmums par atkārtota konkursa organizēšanu gaidāms drīzumā.

VERT pārstāve Jeļena Diliene pauda neizpratni, kādēļ piedāvājumu iesniegusi tikai viena kompānija, jo vairākas vietējās un ārvalstu kompānijas bija izrādījušas interesi par projektu.

Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka ministrija ar tirgus dalībniekiem pārrunās, kā uzlabot konkursa noteikumus, lai gan arī šajā konkursā tie bija pēc iespējas elastīgi.

Tika uzskatīts, ka konkurss par otrā vēja parka būvniecību tirgus dalībniekiem būs interesantāks, jo tam iespējams saņemt valsts atbalstu uz 15 gadiem. Iepriekš izskanēja, ka konkursā varētu piedalīties Polijas naftas grupas "Orlen" meitasuzņēmums "Orlen Neptun", kā arī Dānijas "European Energy".

Tomēr vienīgo piedāvājumu iesniedza Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables", lai gan sākotnēji uzņēmums bija paziņojis, ka nepiedalīsies otrajā konkursā pēc tam, kad ieguva tiesības būvēt Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā.

Jau vēstīts, ka oktobrī par Lietuvas izsludinātā iepirkuma konkursa par valstī pirmā vēja parka Baltijas jūrā izbūvi uzvarētāju tika apstiprināts "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds".

Jūlijā "Ignitis grupe" paziņoja, ka ir provizoriskais konkursa uzvarētājs un kopā ar vienu no pasaulē vadošajiem atkrastes vēja parku attīstītājiem "Ocean Winds" piedāvājis valsts nodevā par tiesībām attīstīt vēja parku samaksāt 20 miljonus eiro.

Atšķirībā no Lietuvas pirmā atkrases vēja parka, kas jāattīsta bez valsts atbalsta, otrās izsoles uzvarētajam nevajadzēs veikt atkrastes zonas izpēti un citus pasākumus, kas nepieciešami infrastruktūras būvniecībai, kā arī nebūs jāsagatavo savs ietekmes uz vidi novērtējums.

Plānotā otrā vēja parka sākotnējā jauda katrai turbīnai būs vismaz 20 MW, bet kopējais turbīnu skaits nedrīkstēs pārsniegt 90. Vēja turbīnas spārna augstākais punkts nedrīkstēs pārsniegt 350 metrus un rotora diametra maksimālais lielums drīkstēs būt līdz 320 metriem.

Vēja parku paredzēts būvēt Baltijas jūrā 29,5 - 33,7 kilometru attālumā no krasta līnijas.

Abi vēja parki varētu nodrošināt pusi no Lietuvas pašreizējā elektrības patēriņa.