Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas. 

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Jautāts, kad "Latvenergo" varētu sākt būtiski kāpināt jaudas, Baļčūns minēja, ka šobrīd vēl notiek diskusijas par "Latvenergo" attīstības stratēģiju. Vienlaikus viņš pauda cerību sagaidīt ieinteresēto pušu pozitīvu viedokli par "Latvenergo" stratēģisko redzējumu. Nākamais posms būs stratēģijas apstiprināšana, bet nākamgad kompānija ķersies klāt mērķu sasniegšanai.

Tāpat Baļčūns norādīja, ka tagadējā situācija elektroenerģijas tirgū ļoti labi ilustrē nepilnības, un visvairāk neiepriecina fakts, ka ir pieaugušas elektrības cenu atšķirības Baltijas valstīs un tuvākajās kaimiņvalstīs. "Izskatās, ka septembrī vidējā elektrības cena Baltijā varētu būt apmēram 120 eiro par megavatstundu, kamēr Somijā apmēram 90 eiro, Polijā - apmēram 100-110 eiro. Tātad cenu starpība ir 20-30 eiro par megavatstundu. Vēl pirms pāris mēnešiem šī cenu atšķirība bija krietni mazāka - pieci vai 10 eiro," viņš sacīja.

Pēc "Latvenergo" vadītāja paustā, skaidrojums šādai situācijai slēpjas tajā, ka Baltija ir paļāvusies uz elektroenerģijas starpsavienojumiem ar cerību, ka starpsavienojumi nodrošinās cenu izlīdzināšanos ar Skandināviju, bet ir piemirsts par investīcijām elektroenerģijas ražošanā.

"Tādēļ mēs kā risinājumu vidējā termiņā redzam investīcijas atjaunojamo energoresursu projektos. Arī "zaļais kurss" paredz Eiropas virzību uz klimatneitralitāti, un izvirzītie mērķi ir tiešām ambiciozi. Tostarp paredzēts, ka 2050.gadā elektrības ražošana pilnībā jāveic bez siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām. Tāpat tiks veicināta citu nozaru elektrifikācija, un tas nozīmē, ka elektrības patēriņš pieaugs. Tas dod vēl papildu stimulu, ka "Latvenergo" ir jāattīsta enerģijas ražošanas jaudas. Jaudu esamība ir arī pamata risinājums, kā mazināt cenu līmeņa atšķirības starp Baltiju un Skandināviju," skaidroja Baļčūns.

Viņš minēja, ka "Latvenergo" stratēģijā būtiskākās investīcijas ir plānotas vēja staciju attīstībā. "Mēs turpinām arī Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas programmu, TEC nesen ir pabeigta siltuma akumulācijas sistēmas izbūve, bet pamata prioritāte ir vējš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" uz šādiem projektiem skatās visās Baltijas valstīs.

Baļčūns sacīja, ka "Latvenergo" grib piedalīties jūras vēja parku izsolēs, un tuvākā izsole 2023.gadā ir iecerēta Lietuvā. Latvijas un Igaunijas izsoles termiņš ir plānots 2025.gadā. "Mūs interesē gan atkrastes, gan sauszemes vējš. Pamata izaicinājums vēja parka izveidei ir atrast piemērotu vietu, kas ir optimāla no vairākiem aspektiem - no infrastruktūras izbūves izmaksām, no ietekmes uz vidi un arī no vēja intensitātes. Visi šie faktori ir jāsalāgo, un tikai tad var atrast veiksmīgas vēja parku atrašanās vietas," teica "Latvenergo" vadītājs.

Tāpat viņš minēja, ka arī saules enerģija ir kompānijas fokusā. "Pašlaik izmantojam to, ka Lietuvā ir pieejams atbalsts saules enerģijas paneļu parku izbūvei. Mūsu mērķis ir nodrošināt arī klientiem iespēju iegādāties daļu no izbūvētā saules parka. Tas nozīmē, ka viņiem nav jābūt saules paneļiem tieši pie patēriņa vietas, bet viņi var iegādāties šādu objektu citur Lietuvas teritorijā. Tādēļ mēs būvējam saules parkus un arī piedāvājam klientiem Lietuvā," sacīja Baļčūns.