"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

"Latvijai šajā ziņā mājasdarbs vēl ir jāizdara. Kāpēc tas līdz šim nav darīts? Tāpēc, ka kurpe mums līdz šim nespieda. Nav pietiekamas iekšējās motivācijas, lai strādātu šajā virzienā. Mēs pasperam pussolīti, bet tālāk neejam. Mēs gan arī neesam neko nokavējuši, tā ir taisnība. Bet ir jāiet šajā virzienā, mums ir lieli vēja resursi, skaidrs, ka šie resursi nesīs naudu, bet dizains un veids ir labi jāpārdomā un jāvienojas ar sabiedrību, vismaz lielāko daļu. Pretējā gadījumā ir risks, ka lielākā daļa sabiedrības neatzīst šo projektu, ne tikai vietējie iedzīvotāji, pret kuru pretestību nebūtu jābūt ne mazākā mērā pārsteigtiem," sacīja ES bijušais enerģētikas komisārs.

Viņš atgādināja, ka ES ir apstiprinājusi, kā notiks virzība uz klimatneitralitāti 2050.gadā, un kustības pamatā ir ļoti straujš cenas pieaugums fosilajiem energoresursiem. Tādēļ Latvijai pašlaik ir jāskatās, kā gan pašiem mazināt fosilo resursu izmantošanu, gan kā nopelnīt uz to, ka lielajām ekonomikām, kā Polijai un Vācijai, no tiem būs jāatsakās.

"Ir divas lietas - atjaunojamā elektrība pati par sevi, tas ir viens virziens, bet otrs ir atjaunojamais ūdeņradis vai uz ūdeņraža bāzes veidota degviela gan aviācijai, gan sintētiskā degviela. Mums jāskatās, kā to sabalansēt, un ir jābūt skaidrai vīzijai, kad un ko mēs varēsim piedāvāt," sacīja Piebalgs.

Viņš atzina, ka Latvijas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns ir labi uzrakstīts, bet ļoti neitrāls, tas neparāda virzienu, kurā iesim. Taču tas šobrīd ir jāsaprot, jo pāreja uz klimata neitralitāti Latvijai var būt arī ekonomiski izdevīga, jo mums ir resursi, kas būs ļoti pieprasīti. Tomēr, lai to izmantotu, ir gudri jārīkojas, nevis jāsēž un jādomā, ka viss notiks pats par sevi.