No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls. 

“Šajā gadījumā gan ir nepieciešama kritiska pieeja esošās infrastruktūras, tajā skaitā cauruļvadu, iekārtu, noslēgierīču un veidgabalu, tehniskajam izvērtējumam. Iespējams, ka ūdeņraža izmantošana sadales gāzesvadu sistēmā saistītos ar daļēju cauruļvadu un iekārtu nomaiņu. Šī iemesla dēļ mēs pašlaik pētām ārvalstu pieredzi, to likumdošanas jautājumus, lai apzinātu, kā Latvijas gāzapgādes sistēmā varētu izmantot šo zaļo enerģiju. Tāpat Gaso seko līdzi dažādiem projektiem, kas pēta un attīsta sintētiskā metāna ražošanas tehnoloģiju. Mūsu ieskatā, arī šī tehnoloģija nākotnē varētu sniegt iespēju ne vien akumulēt vēja un saules enerģijas parkos saražoto elektroenerģiju laikā, kad saražotais apjoms pārsniedz patēriņu, bet arī utilizēt C02, kas iegūts jebkāda rūpnieciska procesa rezultātā, tajā skaitā biometāna ražošanā. Liela priekšrocība šai tehnoloģijai ir tā, ka iegūtā gāze fizikāli neatšķiras no dabasgāzes un tās izmantošanai esošajā dabasgāzes sistēmā nav jāveic nekādas sistēmas modifikācijas,” secina Gaso valdes loceklis.

Daudz nezināmo

2022. gadā no janvāra līdz novembrim Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 7,2 teravatstundas (TWh), kas ir ievērojami mazāk nekā vēl gadu iepriekš, kad patēriņš gada 11 mēnešos pārsniedza 10 TWh robežu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja pērnā gada patēriņu salīdzina ar 2018. gadu, kritums ir vēl ievērojamāks - vienpadsmit mēnešos 2022. gadā patērēts par 6,2 TWh mazāk nekā pirms pieciem gadiem. 

Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs skaidro, ka dabasgāzes patēriņu Latvijā būtiski ietekmē āra gaisa temperatūra un dabasgāzes cena. “Pie augstām cenām patēriņš samazinās, kas arī ir novērojams pēdējos gados. Būtiskais dabasgāzes patēriņa samazinājums 2022. gadā savukārt galvenokārt saistīts ar trīs aspektiem - faktu, ka AS Latvenergo vasaras sezonā nedarbināja termoelektrocentrāles (TEC) elektroenerģijas ražošanai ar dabasgāzi, siltiem klimatiskajiem laikapstākļiem, kā arī siltumenerģijas ražotāju pāreju uz alternatīviem apkures veidiem,” atzīmē A.Kalvītis, norādot, ka 2023. gada patēriņu šobrīd prognozēt vēl ir sarežģīti. “Pašlaik vēl ir vairāki nezināmie faktori – ārējā gaisa temperatūra apkures sezonā, AER pietiekamība un dabasgāzes cena. Redzam, ka šie faktori gadu no gada ir ļoti atšķirīgi un atstāj būtisku ietekmi uz dabasgāzes patēriņu. Jebkurā gadījumā mēs ceram, ka 2023. gadā dabasgāzes cenas nostabilizēsies un nebūs tik svārstīgas kā pēdējos gados,” teic A.Kalvītis. 

Nākotne neskaidra

Arī Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, atzīmē - dabasgāzes patēriņš pēdējos gados samazinās, un tam ir vairāki iemesli. “Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, notiek pakāpeniska pāreja uz klimatneitrālu un energoefektīvu tautsaimniecību. Tas nozīmē gan efektīvāku tās izmantošanu, gan arī dabasgāzes aizstāšanu ar citiem energonesējiem, piemēram, elektrību, biomasu un citiem. Vienlaikus redzam arī mazāku dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanai, jo, attīstoties jaunām AER ģenerācijas jaudām, samazinās pieprasījums pēc elektroenerģijas, kas iegūta izmantojot fosilos ģenerācijas avotus. Līdztekus ilgtermiņa tendencēm, 2022. gadā, saskaroties ar dabasgāzes cenas straujo pieaugumu, visā reģionā tika veikti papildu dabasgāzes taupības pasākumi, gan samazinot enerģijas kopējo patēriņu, gan arī aizvietojot dabasgāzi ar citiem energoresursiem, kā, piemēram, propāna gāzi vai dīzeļdegvielu,” teic U.Mucinieks, piekrītot kolēģiem, ka prognozēt 2023. gada patēriņa virzību šobrīd ir sarežģīti. 

“Ir skaidrs, ka turpināsies iepriekš minētās ilgtermiņa tendences virzībā uz arvien zaļāku un klimatam draudzīgāku tautsaimniecību. Savukārt, raugoties uz 2022. gadā veiktajiem īstermiņa patēriņa samazināšanas vai aizvietošanas pasākumiem, izšķirošais būs dabasgāzes cenu līmenis 2023. gadā. Cenām normalizējoties, mēs varam sagaidīt patēriņa pieaugumu jomās, kur tas ir ticis ārkārtēji samazināts vai aizvietots ar citiem energoresursiem. Savukārt, piedzīvojot atkārtotas cenu virsotnes vai resursu pieejamības ierobežojumus, visticamāk, šie pasākumi tiks turpināti arī nākamajā ziemas sezonā,” paredz U.Mucinieks. 

Kritums nepārsteidz

Dabasgāzes kopējam patēriņam Latvijā un arī reģionā jau ilgstoši ir tendence samazināties, norāda Krists Mertens, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs. “Vēsturiski lielākie dabasgāzi patērējošie sektori, enerģētika un rūpniecība, pastāvīgi veikuši pāreju uz citiem enerģijas veidiem. Gan centralizētās siltumapgādes operatori, gan ražošanas uzņēmumi daudzviet ir pārgājuši uz šķeldas kurināmo un šobrīd arvien aktīvāk sāk apgūt arī atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. Galvenie šādu pāreju veicinošie faktori ir fosilā kurināmā būtisks sadārdzinājums un Eiropas fondu līdzekļu pieejamība, kas uzņēmumus motivē ieviest jaunas tehnoloģijas. Līdz ar to dabasgāzes patēriņa samazināšanās nav pārsteidzoša, bet drīzāk vērtējama kā likumsakarīgas sekas pārmaiņām, kas norit enerģētikas jomā, cenšoties mazināt CO2 emisijas,” domā K.Mertens.

Viņš uzskata, ka tikmēr, kamēr Eiropas dabasgāzes tirgū cenas saglabāsies vairākas reizes augstākas par ilgtermiņa vidējo cenu līmeni un lietotājiem nebūs pārliecības par cenu un piegāžu paredzamību vidējā termiņā, dabasgāzes kopējais patēriņš saglabāsies būtiski zemāks. “Tāpat patēriņa samazinājumu ilgtermiņā varētu veicināt arī arvien pieaugošais atjaunīgo energoresursu apjoms Latvijā. Ja runājam par resursiem, ar ko nākotnē varētu aizvietot dabasgāzi, jāsaka, ka kopumā pasaule virzās elektrifikācijas virzienā. Elektroenerģija ir nākotnes resurss gan rūpniecībai un biznesam kopumā, gan arī mājsaimniecību sektoram. Elektroenerģija ir resurss, ko mēs varam saražot paši, turklāt ļoti lielos apjomos. Centrālajā siltumapgādē savukārt būtu jāturpina pāreja uz vietējiem energoresursiem, kā arī jākoncentrējas uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu,” spriež K.Mertens. 

Ir cerība

Lai aplēstu Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās 2022. gada energokrīzes patieso ietekmi uz dabasgāzes patēriņu Latvijā, tas būtu jādala vairākos komponentos, kas katrs vērtējams atsevišķi, atzīmē Krišjānis Baidekalns, AJ Power uzņēmumu grupas izpilddirektors. “Piemēram, ar dabasgāzi kurināmo TEC darbību nosaka ne tikai dabasgāzes cena, bet daudzi citi sistēmiski faktori, tāpēc to darbības radītās izmaiņas dabasgāzes patēriņā būtu jāaplūko niansētāk nekā citu patērētāju lēmumi. Kopumā ir augsta varbūtība, ka dabasgāzes patēriņš Baltijas reģionā ir ne vien sasniedzis savu augstāko punktu, bet uzsācis pakāpenisku, taču grūti apturamu virzību uz leju,” atzīmē K.Baidekalns, norādot, ka nākotnē dabasgāze pamatā varētu tikt aizstāta ar enerģiju, kas ražota no AER. 

“Tajā pašā laikā jāsaprot, ka arī šiem resursiem ir savi ierobežojumi, kurus pārvarēt ļaus stabilas bāzes kodolenerģijas, citu uzticamu bezoglekļa elektroenerģijas ražošanas veidu jaudas vai arī šobrīd neprognozējami tehnoloģiski izrāvieni enerģijas uzkrāšanas jomā. Kopumā jāsaka, ka vērtēt 2022. gadā Eiropas un pasaules energotirgos notikušo citādi kā asu, sāpīgu krīzi ir grūti, taču jau tagad redzamas cerības par to, ka energoresursu cenas atgriezīsies mūsu ekonomikai un pirktspējai pieņemamākos līmeņos,” prognozē AJ Power uzņēmumu grupas izpilddirektors.

Zaļo uzvaras gājiens

Arī Kristaps Muzikants, SIA Ignitis Latvija izpilddirektors, piekrīt, ka tuvākajā laikā dabasgāzes cena, visticamāk, atkal atgriezīsies reālā tirgus līmenī. “Jebkurā gadījumā tas vairs nebūs 20-30 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), jo jāņem vērā, ka vēl arvien iespējami ģeopolitiski notikumi, kas var sašūpot tirgu. Runājot par dabasgāzes patēriņa tendencēm, domāju, ka 2023. gadā Latvijas patēriņš vairs nesaruks, gluži pretēji - tas pat varētu nedaudz pieaugt. Lai gan daudzi patērētāji ir atraduši veidus, kā aizvietot dabasgāzi, kad tās cena ir augsta, pie noteikta cenas krituma daļa šo lietotāju atkal sāks izmantot šo resursu un lietos to tik ilgi, kamēr vien to ļaus cena. Kopumā jāsaka, ka Latvijā ļoti lielu daļu dabasgāzes patērē tieši elektroenerģijas saražošanai, tāpēc kā viena no alternatīvām dabasgāzes aizstāšanai ir atjaunīgie resursi elektroenerģijas ražošanā – vējš un saule. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pagaidām es gan vēl neredzu iespējas tuvāko divu, trīs gadu laikā uzbūvēt tik daudz saules staciju un vēja parku, lai šie resursi varētu nodrošināt tik lielu jaudu, kas mums ļautu sajust būtisku dabasgāzes patēriņa samazinājumu,” spriež K.Muzikants. 

Arī U.Mucinieks uzskata, ka nākotnē dabasgāze primāri tiks aizstāta ar AER. “Gala patērētāju segmentā savukārt varētu turpināties dabasgāzes aizvietošana ar elektroenerģiju, ko novērojam jau arī šobrīd, piemēram, strauji augot siltumsūkņu pārdošanas apjomiem. Raugoties piecu un vairāk gadu perspektīvā, kā vēl viens dabasgāzes aizvietotājs būs zaļais ūdeņradis, kas spēs nodrošināt arī enerģijas uzkrāšanas iespējas brīžos, kad no AER saražotās elektroenerģijas apjoms pārsniegs tajā brīdī nepieciešamo patēriņa apjomu. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka dabasgāze vēl ilgi turpinās būt svarīgs elements pārejā uz klimatneitrālu Eiropu. Kā videi visdraudzīgākais fosilais energoresurss dabasgāze turpinās pildīt balansējošā energoresursa lomu, nodrošinot operatīvu enerģijas ražošanu brīžos, kad AER to nespēs, kā arī būs nozīmīgs rezerves jaudu avots,” domā U.Mucinieks, atzīmējot, ka dabasgāzes cenu attīstību šobrīd prognozēt ir sarežģīti. 

Izaicinājumu netrūks

Pašlaik mēs piedzīvojam ļoti būtisku cenu kritumu, ja salīdzinām ar 2022. gada rudeni un ziemu, norāda U.Mucinieks, piebilstot, ka to lielā mērā veicina patēriņa samazinājums, ļoti labvēlīgi laika apstākļi Eiropā, kā arī pieprasījuma kritums Āzijas reģionā. “Tajā pašā laikā jāuzsver, ka nākamā ziemas sezona visai Eiropai joprojām būs izaicinājums, ņemot vērā, ka tā būs pirmā ziema, kas būs jānodrošina bez dabasgāzes piegādēm no Krievijas,” atgādina Latvenergo pārstāvis. 

K.Mertens piekrīt - ģeopolitiskās situācijas būtiska pasliktināšanās ir radījusi milzu cenu šoku dabasgāzes tirgū. “Šobrīd līdz ar silto ziemu cena ir manāmi kritusies, taču vienlaikus saglabājas četras, piecas reizes augstāka par vidējo cenu ilgtermiņā. Arī kontekstā ar šī brīža nākotnes līgumu vērtību izmaiņām pēdējo nedēļu laikā vērojams būtisks cenu kritums – no vairāk nekā 100 eiro/MWh uz aptuveni 75 eiro/MWh. Tā gan var būt tikai īstermiņa parādība un negarantē tendences turpināšanos nākotnē. Eiropā kopumā šobrīd ir vērojamas kritiskās dabasgāzes infrastruktūras problēmas, tāpēc nav iespējams pilnībā aizstāt Krievijas dabasgāzes importu. Lai gan, raugoties vidējā termiņā, dabasgāzes cenai būs tendence samazināties, nav pamata domāt, ka tas notiks strauji un ka tā ātri atgriezīsies līmenī, kādu pazinām pirms pandēmijas. Pārlieku liels optimisms ir pāragrs, jo šī ziema vēl nav beigusies un ar alternatīvo dabas gāzes piegāžu riskiem saistītie izaicinājumi nav atrisināti. Tas nozīmē, ka arī spiediens uz cenām tuvākajā laikā saglabāsies,” norāda K.Mertens. 

Turpina ieguldīt infrastruktūrā

Arī Gaso valdes loceklis uzskata, ka dabasgāze nākotnē noteikti saglabās savu lomu Latvijas energoresursu bilancē, sevišķi - kombinācijā ar biometānu. “Lielākais izaicinājums šajā gadījumā būs veidot gudri sabalansētu energobilanci, lai nodrošinātu stabilitāti tautsaimniecībā. Patēriņš savukārt nākotnē lielākoties būs atkarīgs no dabasgāzes cenu līmeņa attiecībā pret citiem energoresursu veidiem un pienācīgas apgādes risku vadības,” domā A.Koposovs, uzsverot, ka Gaso gadu no gada turpina investēt līdzekļus sadales gāzesvadu sistēmas attīstības, modernizācijas un uzlabošanas projektos, lai mazinātu sistēmas zudumus un uzlabotu tās efektivitāti.

“Tiek veikta sistemātiska jaunu cauruļvadu posmu izbūve, nolietoto posmu un dažādu elementu nomaiņa, tajā skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku gāzesvadu ievadu pārbūve. Tāpat, lai padarītu Gaso attīstības un sistēmas stabilizācijas projektu realizāciju iespējami prognozējamāku un efektīvāku, nesen sākām veikt dažāda veida cauruļvadu izbūves darbus, piesaistot savus speciālistus un samazinot ārējo iepirkumu skaitu. 2019.gadā savukārt tika izmainīta dabasgāzes tarifa struktūra, nosakot fiksētu slodzes maksājumu, mudinot patērētājus pārskatīt pielīgtās slodzes un iespēju robežās tās samazināt, veicinot efektīvāku cauruļvadu sistēmas izmantošanu. Tāpat Gaso turpina attālinātu datu nolasīšanas sistēmas pilnveidi. Lietotājiem, kuru iekārtu jauda pārsniedz 130 kilovatus, Gaso jau ir izveidojusi attālinātu datu nolasīšanas sistēmu. Šobrīd lielākajai daļai komerciālo dabasgāzes lietotāju jau ir uzstādīti mēraparāti, kas nodrošina attālinātu rādījumu nolasāmību, bet šogad pakāpeniski šādi mēraparāti tiks uzstādīti  arī mājsaimniecībām,” teic A.Koposovs.