VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.
VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

Lietuvas valstij piederošais "Amber Grid", komentējot sodu, sacīja, a ka centīsies piedzīt 81 000 eiro no GIPL galvenā darbuzņēmēja "Alvora", kuru "Amber Grid" uzskata par atbildīgu neatbilstošu detaļu izmantošanā.

Kā noteic Lietuvas Dabasgāzes likums, sods var būt no mutiska brīdinājuma līdz 10% no "Amber Grid" regulētās darbības ienākumiem 2023.gadā. Pērn "Amber Grid" ieņēmumi bija 82 miljoni eiro.

Aprīlī VERT veica neplānotu pārbaudi un uzdeva "Amber Grid" nomainīt aizdomīgos savienojumu līkumus, kuri varētu būt ražoti Krievijā un ir ar marķējumu kirilicā. "Amber Grid" tika uzdots arī sniegt regulatoram neatkarīga eksperta viedokli par GIPL darbības drošumu līdz 123 savienojumu līkumu nomaiņai.

"Amber Grid" par problēmām vaino ģenerāluzņēmēju "Alvora", kas savukārt apgalvo, ka kļūme, izmantojot ar Krieviju saistītas detaļas, bijusi ārpus uzņēmuma kontroles, jo savienojumu līkumi ražoti Polijā, izmantojot izejvielas no rūpnīcas "Eterno", kuru kontrolē Krievijas oligarhiem piederošā grupa "ChelPipe".

2021.gadā "Amber Grid" saņēma informāciju par to, ka GIPL būvniecībā varētu būt izmantoti Krievijā ražoti savienojumu līkumi. "Alvora" tika uzdots iesniegt dokumentus, kas apliecina konkrēto detaļu izcelsmi un kvalitāti.

Cauruļvadam ir apmēram 500 apšaubāmas izcelsmes līkumu kopumā ap 300 000 eiro vērtībā. Lietuvas Enerģētikas ministrija ir uzdevusi pēc iespējas ātrāk nomainīt šaubīgās detaļas.

Jau 2020.gadā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda vēstīja, ka "Alvora" ir bijis līgums par savienojumu detaļu piegādi ar uzņēmumu, kas saistīts ar Kremļa militāro infrastruktūru atbalstošo Krievijas kompāniju "ChelPipe Group".

Saistībā ar skandālu "Amber Grid" deva rīkojumu GIPL būvniecības ģenerāluzņēmējam - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmumam "Alvora" - izbeigt līgumu ar Krievijas kompāniju un meklēt detaļu ražotājus Eiropā.

Ir aizdomas, ka pēc tam "Alvora" īstenoja shēmu, kurā Krievijā ražotām detaļām izmantoja viltotus Eiropas kompāniju sertifikātus. Tiek uzskatīts, ka "Alvora" GIPL izbūvē izmantoja "ChelPipe" ražotas detaļas ar viltotiem Polijas, Rumānijas un Latvijas kompāniju sertifikātiem.

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums tika atklāts 2022.gada 1.maijā.

508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības ES gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.