Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Projekts paredz izmantot mākslīgā intelekta algoritmus, kas ļaus automātiski analizēt video un radara datus, nodrošinot precīzu un uzticamu putnu monitoringu arī naktī un sliktos laika apstākļos. Šāda pieeja būtiski samazinās nepieciešamību pēc ornitologu veiktiem vizuāliem novērojumiem un palīdzēs vēja parku attīstītājiem ievērot Eiropas Savienības un Latvijas vides prasības. Detektējamo sugu saraksts būs dinamisks un pielāgojams katrai konkrētai situācijai saskaņā ar sertificēta ornitologa rekomendācijām.

LMT grupas prezidents Juris Binde norāda, ka Latvijas inovāciju ekosistēma kļūst arvien spēcīgāka, un šis projekts ir piemērs, kā tehnoloģijas var palīdzēt aizsargāt dabu un vienlaikus veicināt ilgtspējīgu enerģijas ražošanu. Līdzīgi civilās jomas risinājumi pasaulē ietver tikai video iesaisti, tāpēc šādai pieejai var būt eksporta potenciāls.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste atzīmē, ka vēja enerģijas attīstība nav iespējama bez rūpēm par bioloģisko daudzveidību un inovācijām. Meklējot risinājumus dabas un tehnoloģiju sinerģijai, šī ir iespēja Latvijā radītai inovācijai aizsargāt putnus un nodrošināt vēja parku ilgtspēju gan valstī, gan starptautiskā mērogā.

LMT un "Latvenergo" sadarbību šajā projektā sāka 2025. gada oktobrī, bet risinājums pēc detalizētas izstrādes, testiem un validācijas tiks pabeigts 2027. gada otrajā pusgadā. Projekta kopējais budžets ir vairāk nekā 400 000 eiro, no kuriem daļu sedz Atveseļošanas fonds.