Pieprasījums pēc jēlnaftas pasaulē turpinās pieaugt vismaz līdz 2050.gadam, ceturtdien paziņoja naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC, par nereālu fantāziju nodēvējot aicinājumus strauji atteikties no fosilā kurināmā.

Ikgadējā ziņojumā par pieprasījuma prognozēm OPEC pieļauj, ka pieprasījums pēc naftas pieaugs par 18,6% no 103,7 miljoniem barelu dienā 2024.gadā līdz apmēram 123 miljoniem barelu dienā 2050.gadā.

Pieprasījuma pieaugumu "veicinās ekonomikas izaugsme, iedzīvotāju skaita, urbanizācijas pieaugums, jaunas energoietilpīgas nozares, piemēram, mākslīgais intelekts, un nepieciešamība piegādāt enerģiju miljardiem cilvēku, kuriem tās nav," ziņojuma priekšvārdā norāda OPEC ģenerālsekretārs Haithams al Gaiss.

"Pieprasījums pēc naftas nav sasniedzis maksimumu," viņš piebilda.

Tāda OPEC prognoze ir pretrunā ar aplēsēm, ko veikusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kuras dalībvalstis ir daudzas naftas patērētājvalstis.

Pagājušajā mēnesī IEA paziņoja, ka sagaida, ka 2030.gadā globālais pieprasījums pēc naftas sāks samazināties, ko veicinās elektromobiļu skaita pieaugums un pakāpeniska atteikšanās no jēlnaftas izmantošanas enerģijas ražošanā.

IEA pat pauda uzskatu, ka naftas pieprasījums samazinās OPEC lielvalstī Saūda Arābijā, jo tā aizstāj jēlnaftu ar gāzi un atjaunīgajiem resursiem elektroenerģijas ražošanā.

Kā norādīja Gaiss, OPEC uzskata, ka naftas pieprasījuma pieaugumu galvenokārt veicina attīstības valstis un ka fosilais kurināmais joprojām veido aptuveni 80% no pasaules degvielas, kas ir maz mainījies salīdzinājumā ar naftas eksportētājvalstu organizācijas dibināšanas laiku 1960.gadā.

"Pēdējos gados daudziem politikas veidotājiem ir kļuvis arvien skaidrāks, ka stāsts par ātru pakāpenisku naftas un gāzes izņemšanu no aprites ir uzskatāms par neīstenojamu un fantāziju," viņš paziņoja.

OPEC vadītājs kritizēja daudzos termiņus, kas noteikti klimatneitralitātes sasniegšanai, jo tajos "maza vērība pievērsta enerģijas drošībai, iespējām to atļauties vai nodrošināt".

Eksperti norāda, ka pakāpeniskai pārejai no fosilā kurināmā ir jābūt straujai, lai globālās temperatūras pieaugums nebūtu lielāks par 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku.