Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.
"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.

"Ir atnākusi ziema un neviens mazumtirgotājs nebija gaidījis, ka tāda ziema atnāks. Mazumtirgotāji nav slēguši līgumus un tāpēc viņiem nav garantēti apmēri. Ja ir noslēgts līgums, tad ir garantēts apmērs," skaidroja Palejs.

Viņš arī stāstīja, ka ražotāji parasti saražo 10-20% rezervi papildu pieprasījumam vai neplānotiem darījumiem.

Tāpat Palejs norādīja, ka patlaban ir izveidojusies situācija, kad, pieaugot pieprasījumam, ražotāji granulas tirgo pie rūpnīcu vārtiem. "Patlaban sabiedrībā ir ļoti liela ažiotāža un pat panika, tāpēc gadās, ka cilvēki pērk vairāk nekā viņiem vajag," teica asociācijas vadītājs.

Palejs stāstīja, ka, vadoties pēc pieredzes energokrīzē, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ražotāji ir iemācījušies, ka mājsaimniecībām ir jāpārdod granulas, lai tās viņiem pietiktu ilgākais apmēram mēnesim, lai tādējādi granulu pietiktu lielākam skaitam mājsaimniecību.

"Viena palete jeb viena tonna granulu mājsaimniecībai pietiek apmēram mēnesim. Ražotāji, tirgojot iedzīvotājiem granulas pie rūpnīcu vārtiem, pierunā ņemt vienu paleti, nevis divas vai trīs paletes, kas ir divas līdz trīs tonnas. Lai nav tā, ka viens pircējs paņem visas granulas, bet pietiek visiem," teica Palejs, piebilstot, ka lielākā problēma ir spekulanti, kuri nopērk, cik var, un cenšas pārdot tālāk par maksimāli lielu cenu.

Vienlaikus "LATbio" vadītājs teica, ka arī ražotāji palielina cenas. Tas skaidrojams ar to, ka granulu ražošanas process ir saistīts ar laika apstākļiem, jo ražošana ziemā patērē vairāk enerģijas un tāpēc ir dārgāka. "Ziemā vajag lielāku kurināmā patēriņu, lai izžāvētu skaidas. Turklāt izejmateriālu cenas pieaug. Loģiski, ka ziemā arī granulu cena nedaudz aug," teica Palejs, skaidrojot, ka, sākoties sezonai, granulu cena ir ap 220 eiro par tonnu, bet patlaban ap 250 eiro par tonnu.

Viņš arī uzsvēra, ka "tas, kas notiek pie mazumtirgotājiem, ir bēdu ieleja", jo dažviet palešu cena par tonnu sasniedz pat 400-500 eiro.
Jautāts, vai prognozējams, ka nākamgad mazumtirgotāji varētu pasūtīt pārāk lielus granulu apmērus, Palejs uzsvēra, ka tas ir ļoti iespējams, jo mazumtirgotāji neplāno ilgtermiņā.

"Mazumtirgotājiem atmiņa nav garāka par vienu gadu. Ja ir auksta ziema, tad nākamgad iebrauc problēmās, nopērkot pārāk lielus granulu daudzumus. Ja ir silta ziema, tad viņi domā, ka nākamgad atkal tāda būs. Tas atkārtojas no gada uz gadu, no gada uz gadu," teica Palejs, piebilstot, ka mazumtirgotāji, slēdzot līgumus par granulu piegādi, neskatās patēriņu vidējā termiņā un nerēķina vidējo patēriņu.

Aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka Latvijā lielā pieprasījuma dēļ vairākos veikalos nav iespējams iegādāties kurināmo. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš norādīja, ka veikalos pieprasījums pēc kurināmā ir pieaudzis trīs līdz četras reizes, un līdz ar to ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pietiekamus krājumus visos tirdzniecības punktos. Tādējādi atsevišķos veikalos kurināmais šobrīd nav pieejams, īpaši tajos, kas atrodas tālāk no brikešu un granulu ražošanas vietām.

Bērziņš skaidroja, ja gaisa temperatūra ir tuvu nullei, mēneša patēriņš ir apmēram piecas reizes mazāks nekā situācijā, kad gaisa temperatūra noslīd zem -10 grādiem, proti, ja gaisa temperatūra ir nulle grādu, pieprasījums pēc granulām ir apmēram 30 tonnu dienā, savukārt aukstāku laika apstākļu gadījumā pieprasījums var sasniegt 150-200 tonnu dienā. Veikaliem nav iespējams noliktavās uzkrāt mēneša vai divu mēnešu rezerves gan ražošanas, gan piegādes kapacitātes dēļ.

Jautāts, par cenu izmaiņām kurināmajam, Bērziņš norādīja, ka cenas pieaug ražošanas pusē, un tirgotāji tās palielina proporcionāli ražotāja cenu kāpumam.

Arī SIA "SB Solar" veikala vadītājs Oskars Baumanis norādīja, ka pieprasījums pēc kurināmā šobrīd ir liels. Viņš arī atzina "SB Solar" šobrīd kurināmo nevar iegādāties, taču no nākamās nedēļas kurināmais klientiem atkal būs pieejams.

Baumanis pauda, ka ir radīta nevajadzīga panika, tostarp kurināmā rezerves papildina arī tie iedzīvotāji, kuriem jau ir izveidotas kurināmā rezerves. Viņš arī piebilda, ka lielais pieprasījums sakrita ar liela apmēra pasūtījuma izpildi, kura dēļ ražotnes bija noslogotas kuģa kravas komplektēšanā.

Tāpat Baumanis skaidroja, ka "SB Solar" ar ražotājiem vienojas par konkrētiem piegādes apmēriem, un kravas uzņēmumā tiek piegādātas regulāri, savukārt pasūtījumi tiek plānoti atbilstoši pieprasījumam un noliktavu atlikumiem. Pašreizējais iztrūkums radies tādēļ, ka ražotāji nevarēja piegādāt preci.