Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Rēķini pieaugs

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas desinhronizācija, visticamāk, izraisīs cenu pieaugumu, atzīmē Dāvis Skulte, Elenger valdes priekšsēdētājs. “Vidēji līdz 5% cenu pieaugums būs saistīts ar papildu balansēšanas izmaksām, kas radīsies sistēmas operatoriem, nodrošinot līdzsvaru starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu. Šīs izmaksas tiks segtas gan no sabiedrības, gan elektroenerģijas ražotāju puses, šo pozīciju kā atsevišķu komponentu iekļaujot elektroenerģijas rēķinā no šī gada 1. jūlija. Domāju, ka šāds cenu pieaugums saglabāsies gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tomēr, iespējams, atsevišķos periodos, piemēram, līdz ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) ieviešanu, šīs izmaksas varētu uz laiku samazināties,” uzskata D. Skulte. Tas, kā no 1. jūlija saskaņā ar regulatora lēmumu izmaksas tiks attiecinātas uz elektroenerģijas tirgus dalībniekiem – gan tirgotājiem, gan ražotājiem –, vēl ir atvērts jautājums, norāda Ingus Štūlbergs, AS Latvenergo Tirdzniecības daļas vadītājs. “Tirgotājiem šīs izmaksas būs jāiekļauj elektroenerģijas cenā, tādējādi gala lietotāji var sagaidīt elektrības rēķina pieaugumu par aptuveni 3 līdz 5%, kā norādījusi Klimata un enerģētikas ministrija. Tomēr precīzs papildu izmaksu apmērs vēl nav zināms, jo tas būs atkarīgs no konkrētās situācijas un pakalpojuma izmaksām, ko AS Augstsprieguma tīkls (AST) iegādāsies tirgū,” teic I. Štūlbergs, atgādinot, ka Latvijas sinhronizācija ar Eiropas energotīklu kā viens atsevišķs notikums neietekmē elektroenerģijas tirgus cenu.

Visu rakstu lasiet 11.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.