Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai
To intervijā DB norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone. 

Viņa stāsta, ka turpmākajos desmit gados Latvijas elektroenerģijas sistēmā sagaidāmas vismaz trīs miljardus eiro lielas investīcijas, tajā skaitā ap 1,5 miljardiem eiro tiks ieguldīti pārvades un sadales tīklos. G. Jēkabsone atzīmē, ka elektrifikācijas pieaugums ļautu tīkla pakalpojuma tarifus samazināt, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pie elektrotīkla pieslēgt pēc iespējas vairāk elektroenerģijas patērētāju un elektrificēt visu, ko iespējams, tajā skaitā transporta, apkures un rūpniecības sektorus. 

Fragments no intervijas

Vasarā kļuvāt par AST valdes priekšsēdētāju. Kas bija un ir jūsu prioritāro darbu sarakstā? 

Mana prioritāte bija iepazīties ar cilvēkiem un uzņēmumu. Jāteic, ka AST strādā ļoti atsaucīgi un profesionāli darbinieki. Kopā ar valdi esam noslēguši darbu pie vidējā termiņa stratēģijas un pašlaik strādājam pie tās iedzīvināšanas. Kā zināms, stratēģija bez pamatīga atbalsta, virzības un darbinieku iesaistes ir un paliek tikai sapnis uz papīra. 

Viens no galvenajiem AST projektiem šobrīd ir Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīkliem līdz 2025. gadam, kā ietvaros pašlaik galvenokārt risinām jautājumus, kas saistīti ar esošo pārvades līniju kapacitātes paaugstināšanu, jaunu līniju izbūvi un energosistēmas balansēšanas sistēmas pilnveidošanu. Savas darbības plānošanā ņemam vērā arī Eiropas lielos mērķus. Zināms, ka Latvija Zaļā kursa ietvaros ir apņēmusies par 65% samazināt CO2 emisiju daudzumu, salīdzinot ar 1990. gadu. 

Plānots 2030. gadā nodrošināt, ka atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā sasniedz 50%. Lieta, ko jau sākam īstenot, ir zaļo obligāciju emitēšana par kopējo vērtību līdz 160 miljoniem eiro Nasdaq Rīgas biržā.

Baltijas valstu izstrādātie nacionālie enerģētikas un klimata plāni laika posmam līdz 2030. gadam paredz nozīmīgu AER īpatsvara palielinājumu galapatēriņā. AST publiskajā telpā vairākkārt uzsvēris, ka šī iemesla dēļ nākotnē pieaugs elektroapgādes jaudu nepietiekamības risks. Ko būtu nepieciešams darīt, lai šis risks samazinātos? 

Jāveicina investīcijas ģenerācijā un balansēšanas resursos. Pēdējos gados Baltijā strauji samazinājusies elektroenerģijas ražošana no fosilā kurināmā, īpaši Igaunijas degakmens elektrostacijās. Tajā pašā laikā ir aizkavējusies jaunu ģenerācijas un balansēšanas resursu attīstība. Rezultātā 2020. gadā elektroenerģijas ražošana sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, saražojot 55% no patērētā. Šī iemesla dēļ nepieciešams novērst barjeras, kas līdz šim Latvijā kavējušas investīcijas ģenerācijā. 

Papildus ir jānodrošina, lai Latvijā esošās sistēmiski svarīgās ģenerācijas jaudas turpmākajos gados netiktu būtiski samazinātas. No mūsu puses būtu jāskaidro arī elektrifikācijas nozīme, kas ir pamats klimata mērķu sasniegšanā. Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķis ir panākt enerģijas sistēmas dekarbonizāciju, kas patiesībā ir ļoti sarežģīts uzdevums. 

Šajā gadījumā svarīgi ir elektrificēt visu, tajā skaitā māju apkuri, transportu un citas industrijas, pie elektrotīkla pieslēdzot pēc iespējas vairāk enerģijas patērētāju.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!