Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti. 

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē. 

Bez satricinājumiem

Aizvadītajā apkures sezonā bažas galvenokārt radīja divi jautājumi - vai siltumuzņēmumiem pietiks gāzes un vai iedzīvotāji spēs par siltumu samaksāt, norāda Valdis Vītoliņš, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis. “Gāze bija un maksāšanas problēmu savukārt veiksmīgi atrisināja pieejamais valsts atbalsts. Šobrīd nav skaidri zināms, vai šāds atbalsts iedzīvotājiem būs arī nākamjā apkures sezonā, taču līdz šim publiski paustā informācija liecina, ka, ja tas būs nepieciešams, atsevišķas sabiedrības grupas uz to varēs pretendēt. Tajā pašā laikā jāsaka - pat ja atbalsta nebūs, bet energoresursu cenas paliks tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, iedzīvotāji nejutīs atsķirību. Respektīvi - reālās izmaksas aizvadītājā un nākamajā apkures sezonā varētu būt līdzīgas. Šobrīd situācija ir diezgan stabila, jo gāzes cenas turpina samazināties, taču rudenī, visticamāk, tās atkal varētu būt nedaudz augstākas. Pašlaik prognozēju, ka siltuma tarifu līmenis nākamajā apkures sezonā vidēji varētu būt no 80 līdz 100 eiro par megavatstundu (EUR/MWh),” spriež V.Vītoliņš, uzsverot, ka kopumā 2022./2023. gada apkures sezona aizvadīta bez lieliem satricinājumiem. 

“Jāsaka godīgi - mēs bijām gatavojušies kaut kam briesmīgākam, taču varētu teikt, ka izgājām no šīs situācijas sausām kājām. No siltumuzņēmumu puses tika izdarīts viss, lai resursu pietiktu, un bija tikai atsevišķi gadījumi, kur, iespējams, komersanti varēja rīkoties citādi. Galvenais jautājums, protams, bija par gāzi, taču pērnā gada beigās svarīgu lomu nospēlēja AS Latvenergo, kas šo resursu spēja iegādāties pietiekamā apjomā un ar to nodrošināja arī siltumuzņēmumus. Principā lielākais saspringums valdīja tieši apkures sezonas sākumā, jo jau janvārī dabasgāzes cenas sāka kristies. Uzņēmumi arī diversificēja kurināmo, tajā skaitā izmantoja arī dīzeļdegvielu un propāna gāzi. Protams, pieauga arī šķeldas cena, taču šajā gadījumā vismaz nebija problēmu ar šī resursa pieejamību,” teic V.Vītoliņš, prognozējot, ka tuvākajā nākotnē šo nozari, visticamāk, nekādi lieli brīnumi nesagaida. 

Visu rakstu lasiet 30.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!