Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā. 

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā. 

“Principā Salaspils siltums ir viens no labajiem piemēriem CSA nozarē. Tāpat pieminēšanas vērta noteikti ir arī Gren Latvija biomasas koģenerācijas spēkstacija un siltumenerģijas akumulators Jelgavā. Būtiskus ieguldījumus veicis arī uzņēmums Liepājas enerģija, konsekventi īstenojot pakāpenisku pāreju no dabasgāzes uz biomasas izmantošanu, kā arī izveidojot biomasas koģenerācijas staciju Liepājā,” stāsta eksperts. 

Pašvaldībām jāsadarbojas

CSA ir būtiska Latvijas enerģētikas sastāvdaļa, piekrīt Māris Kānītis, Adven Latvia valdes loceklis, uzsverot, ka, piemēram, pērn CSA saražotais siltuma apjoms pārsniedza Latvijā saražotās elektroenerģijas apjomu. “Tieši tāpēc siltumapgādei atvēlēta svarīga vieta arī Eiropas Zaļā kursa plānos. Principā tas nozīmē, ka nākotnē šīs nozares infrastruktūrā sistēmu modernizācijai un transformācijai būs nepieciešamas investīcijas. Viena no iespējām tās iegūt - nododot CSA pakalpojumu privātajam sektoram. Tas ļautu investīcijas piesaistīt no privātā kapitāla, kā arī neietekmētu pašvaldības budžetu un tā iespējas aizņemties citiem publiskās infrastruktūras projektiem. Pašvaldībām piesaistot sadarbības partnerus, tie uzņemtos pilnu atbildību par pašvaldības siltumapgādes sistēmas infrastruktūru – veiktu nepieciešamās investīcijas, tostarp nodrošinātu darbaspēka piesaisti, rūpētos par sistēmas infrastruktūras attīstību, nodrošinātu energoefektivitāti, atbildību pret vidi, kā arī sistēmas pakalpojuma kvalitāti un pakalpojumu piegādes nepārtrauktību,” atzīmē M.Kānītis, piebilstot, ka labas sadarbības pamatā šajā gadījumā ļoti svarīga būtu komunikācija.

“Pieredze rāda, ka pašvaldības pauž vēlmi saglabāt zināmu kontroli par pakalpojumu, tādēļ pirms sadarbības uzsākšanas, izstrādājot attīstības plānu, jānosaka abu pušu pienākumi un atbildība, kas saskan ar pašvaldības ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu. Praksē tas nozīmētu, ka sadarbības laikā partneris pašvaldībai regulāri sniegtu ziņojumu par attīstības plāna izpildi un veiktajiem darbiem periodā,” skaidro Adven Latvia valdes loceklis, neslēpjot, ka pēdējo divdesmit gadu laikā siltumapgādes nozarē ir pietiekami daudz veiksmes stāstu par uzņēmīgām pašvaldībām, kas izvēlējušās siltumapgādes jautājumu risināšanu atstāt profesionāla enerģētikas uzņēmuma pārziņā.

Jāuztic profesionāļiem

Šobrīd šīs pašvaldības, kas izvēlējušās sadarboties ar profesionāļiem, spēj efektīvi izmantot pašvaldības resursus citu svarīgu jautājumu risināšanā un konkrētā reģiona attīstībā, teic M.Kānītis. Kā vienu no pašvaldības un privātā partnera sadarbības veidiem viņš min kopuzņēmuma veidošanu – noteiktu īpašumtiesību daļu sadalot starp pašvaldību un sadarbības partneri, tādējādi abām pusēm ieguldot kapitālu darbības uzturēšanā un attīstībā. “Privātais partneris kā vairākuma daļu turētājs konsolidē uzņēmumu grupā, kā rezultātā tas spēj piesaistīt gan infrastruktūrai nepieciešamās investīcijas un augstas kvalitātes speciālistus, gan nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu par konkurētspējīgu cenu. Šāds modelis jau veiksmīgi strādā Valmierā, kur izveidots kopuzņēmums - akciju sabiedrība Valmieras enerģija. Investīciju piesaiste no privātā sektora šajā gadījumā ļauj stiprināt konkrētā reģiona enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku. Vēl 2014. gadā Valmierā 98% siltumenerģijas tika saražoti no dabasgāzes, bet desmit gadus vēlāk tie ir tikai 10%. Šādas atjaunojamā kurināmā bilances palielinājuma rezultātā 2022./2023. gada apkures sezonā Valmieras iedzīvotāju, valsts un pašvaldības līdzekļu ietaupījums bija vairāk nekā 10 miljoni eiro, kas netika samaksāti par dabasgāzi. Šāda veida publiskā un privātā sektora sadarbībai centralizētajā siltumapgādē ir milzu potenciāls, kas var būt galvenais dzinējspēks Latvijas ceļam uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un reģiona enerģētisko neatkarību,” domā M.Kānītis. 

Ambiciozi plāni

Par CSA nozares attīstību aktīvi rūpējas arī KEM. Aija Timofejeva, KEM Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore, stāsta, ka, piemēram, ministrijas pārraudzībā esošais emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) nodrošina iespēju mājsaimniecībām saņemt līdzfinansējumu pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai, projektēšanai un siltummezgla izveidei. “Salīdzinot ar citiem atbalstāmajiem atjaunojamo energoresursu ražošanas projektiem, pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai nav vispopulārākā mājsaimniecību izvēle. Mājsaimniecības dod priekšroku siltumsūkņu, saules paneļu un koksnes biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, uzstādīšanai. Jāpiemin, ka, izmantojot EKII līdzfinansējumu, laika periodā no 2022.gada marta līdz 2023. gada oktobrim realizēti 15 projekti centralizētās siltumapgādes pieslēguma izveidei ar kopējo EKII finansējuma summu 51 tūkstotis eiro,” stāsta A.Timofejeva, piebilstot, ka šobrīd KEM aktīvi strādā arī pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) izstrādes. 

“Plāns ir kā ceļa karte klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai periodā līdz 2030.gadam. Ceļa kartē tiks ietverti dažādi tautsaimniecības nozaru pasākumi ar devumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, un tajā būs ietverti vairāki pasākumi, kas attiecas uz centralizēto siltumapgādes sistēmu. Saskaņā ar NEKP projektu atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē plānots palielināt no 56,5% līdz 73,9% 2030.gadā. To plānots panākt, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu, saules kolektoru jaudas, veicinot pāreju uz lielas jaudas siltumsūkņu vai elektroenerģijas izmantošanu centralizētajā siltumapgādē un sekmējot dažādu tehnoloģiju kombinācijas siltumenerģijas ražošanā,” teic A.Timofejeva.