Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

“Faktiski starta brīdis arī ir tas visdarbietilpīgākais laiks, jo tikai pēc šo mājasdarbu paveikšanas var sākt nodarboties ar stratēģiskā investora un/vai kredīta piesaisti,” skaidro E. Lodziņš. Viņš atgādina, ka šādu projektu realizācijā interese ir arī no privātajiem riska kapitāla fondiem, kurus ļoti interesē iecerētās elektroenerģijas ražotnes finanšu atdeve un arī izejas iespējas pēc vairākiem gadiem no attiecīgā projekta. “Šādu projektu realizācijas mugurkauls pašlaik ir bankas, taču to aizdevumu īpatsvars no kopējām projekta izmaksām atkarībā no projekta parasti ir ap 50% līdz 70%, turklāt dažādu apsvērumu dēļ bankas vienatnē nebūt nevēlas finansēt attiecīgās ieceres materializāciju,” uzsver E. Lodziņš. Viņš atzīst, ka citās Eiropas valstīs kā viens no šādu projektu realizācijas finansējuma avotiem ir arī zaļās un ilgtspējīgās obligācijas. Latvijā šādas zaļās obligācijas ir emitējušas tikai divas – AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls. “Zaļās obligācijas ir lieliska iespēja līdzekļu piesaistei atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanai Latvijā, kas plaši netiek izmantota,” tā E. Lodziņš. Viņš arī atzīst, ka Latvijā pašlaik plaši netiek izmantots mezanīna finansējums, kas ir kā starpposms starp paša projekta attīstītāja un bankas finansējumu. Kā vēl vienu finansējuma avotu – instrumentu, kuru var izmantot, – E. Lodziņš min elektroenerģijas stacijā nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegādi līzingā.

Visu rakstu lasiet 16.decembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.