Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai plānots samazināt no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Plānots, ka samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Samazinājums attieksies arī uz marķēto dīzeļdegvielu, ko izmanto lauksaimniecībā.

FM norāda, ka pēc samazinājuma Latvijā akcīzes likme kļūs par zemāko Baltijas valstīs. Pašlaik zemākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā ir Igaunijā - 428 eiro par 1000 litriem, kamēr Lietuvā tā ir 553,6 eiro.

Vienlaikus Baltijas valstis - Lietuva, Igaunija un Latvija - koordinē rīcību, lai mazinātu tirgus šoku un degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem. Igaunija sākotnēji bija plānojusi no 1. maija paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, taču pašlaik no šī soļa plāno atteikties, savukārt Lietuva virzās uz līdzīgiem risinājumiem kā Latvija, informē FM.

Sagatavotais likumprojekts paredz pagaidu risinājumu ārkārtas situācijā, ko izraisījuši globāli naftas piegādes traucējumi. Kopš februāra beigām būtiski pieaugušas gan naftas, gan degvielas cenas - Latvijā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena pieaugusi par aptuveni 30%, sasniedzot apmēram divus eiro litrā.

FM norāda, ka degvielas cenu kāpums rada būtisku slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī ietekmē publiskā sektora darbību, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības, drošības un aizsardzības dienestus. FM aprēķini liecina, ka bez iejaukšanās papildu izmaksas Latvijas ekonomikai varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro mēnesī.

Vienlaikus FM prognozē, ka akcīzes nodokļa samazināšanas fiskālā ietekme uz valsts budžetu varētu būt tuvu neitrālai, jo degvielas cenu kāpums palielina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus.

Likumprojekts tiek iesniegts saskaņošanai un vēlāk valdībai būs jāpieņem lēmums par likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica, ka pašlaik piedāvājums attiecas uz dīzeļdegvielu, jo redzams, ka dīzeļdegvielai sadārdzinājums ir vislielākais.

"Soli pa solim mums ir jābūt gataviem ilgākam ceļam, jo mēs nezinām, cik ilgi karš Tuvajos Austrumos turpināsies," teica premjere.

Atbildot uz jautājumu, vai varētu tikt samazināta akcīze benzīnam, Siliņa norādīja, ka gadījumā, ja Ekonomikas ministrijas izvērtējumā tiks secināts, ka sadārdzinājums būtiski ietekmē valsts izaugsmi attiecībā uz citu degvielas veidu, tad var meklēt risinājumu. "Meklējam risinājumus, lai būtu maksimāli elastīgi," teica Siliņa.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka darbs pie energokrīzes jautājumu risināšanas notiek un jau ceturtdienas Saeimas sēdē tiks skatīts jautājums par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai.

Kā "labo ziņu" Rokpelnis minēja atbalsta mehānismus arī lauksaimniekiem, jo drīz tuvojas sējas laiks. "Šķiet, ka esam atraduši risinājumu," piebilda Rokpelnis.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, "Progresīvo" ieskatā, jābūt plašākam rīcības plānam, kas ietver gan degvielu, gan naftas produktus. "Šis laiks nebūs tas, kad jātaupa uz cilvēku rēķina, bet jāmeklē investīcijas," pauda ministrs.