Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma. 

Jāatgādina, ka uzņēmēji jau daudzus gadu desmitus runā par to, ka Latvijā ekonomisko attīstību un konkurētspēju negatīvi ietekmē birokrātiskie procesi, tomēr pārvaldes samazināšana līdz šim notikusi vien 2008.-2010. gada krīzes spiediena ietekmē. LaSER ierosina valsts pārvaldes funkciju auditu uzticēt Ministru prezidenta biedram, lai būtu politiskais atbalsts, turklāt šajā auditā līdzdarbotos uzņēmēju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī valsts pārvaldes darbinieki.

Supernormatīvisma slazdā

Domnīcas Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER) valdes priekšsēdētājs Daunis Auers atzina, ka daudzu iedzīvotāju skatījumā kaut kas nav labi ar birokrātiju Latvijā, jo šie procesi ir gari. “Kad ir krīze, tad valsts birokrātiskie procesi tiek pārskatīti, tie tiek efektivizēti, vai arī notiek atteikšanās no kādu konkrētu darbu veikšanas, taču, tiklīdz notiek atgriešanās pie ekonomiskās izaugsmes, jautājumi par pārvaldes efektivizāciju pazūd no dienaskārtības, vēl vairāk - valsts pārvalde sāk atkal augt,” stāsta D.Auers. Viņš norāda, ka kopš krīzes laika – 2009. gada, kad tika veikta valsts pārvaldes štatu samazināšana, atkal vispārīgais valsts pārvaldes sektors ir izaudzis. “Ja 2008. gadā bija 116 pārvaldē nodarbinātie uz 1000 iedzīvotājiem, tad šodien jau ir 123, kaut arī pašlaik ir būtiski sarucis ne tikai bērnu, bet arī iedzīvotāju skaits Latvijā,” skaidroja D. Auers. Viņš atzīst, ka pašlaik valsts pārvades uzmanības fokuss ir uz procesu, nevis sasniedzamo rezultātu. “Man e-pastā ienāca vēstule no Uzņēmumu reģistra, kurā tiku informēts par to, ka tiek noraidīts lūgums reģistrēt izmaiņas nelielā biedrībā, jo ir atklātas vairākas nepilnības, kur viena no tām ir tas, ka protokola izrakstā nav rakstīts vārds paraksts, liekot to iekavās, ar atsauci uz Ministru kabineta noteikumu prasībām. Tas ir supernormatīvisms, par ko arī ir runāts visaugstākajā līmenī,” savu saskarsmi ar supernormatīvismu atklāj D.Auers. Viņaprāt, tas ir absurdi, vēl jo vairāk, ja šim nolūkam ir tērēti resursi, jo cilvēks ir lasījis, vērtējis, sagatavojis atbildi un to nosūtījis.

Saauguši džungļi

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja, ka 26 gadu garumā valsts pārvaldē ir mēģināts risināt trīs uzstādījumus — atalgojumu, uzticēšanos un efektivitāti, taču joprojām ir jautājumi par to, vai kaut kas netiek darīts, vai arī nesaprotam, ko īsti darīt. “Birokrātija ir sava veida noteikumi, jo nevar iziet laukumā uz spēli bez noteikumiem, taču, ja noteikumi spēli padara ļoti garu un grūti spēlējamu, tad arī būs process, bet diez vai rezultāts,” tēlaini analizē K. Gorkšs. 

Visu rakstu lasiet 17.decembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.