"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Latvija, Igaunija un Lietuva atzinīgi vērtē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) un tās dalībvalstu lēmumu uzsākt brīvprātīgu kolektīvo rīcību saistībā ar ārkārtas naftas rezervju izmantošanu, kā paziņots 2026. gada 11. marta IEA oficiālajā paziņojumā. IEA dalībvalstis veiks koordinētu rīcību, lai tirgū nodrošinātu 400 miljonu barelu (ap 54 milj. tonnu) naftas ekvivalentu. Kolektīvā rīcība sniegs vienotu un spēcīgu signālu, lai stabilizētu globālo naftas tirgu. 

Kā IEA dalībvalstis un atbildīgas globālās enerģētikas sistēmas dalībnieces, Baltijas valstu mērķis, koordinēti atbrīvojot tirgū ārkārtas naftas rezerves un veicot aktīvus pasākumus visos līmeņos (IEA, Eiropas Savienībā un reģionālā līmenī), ir stabilizēt globālos naftas tirgus, īpaši tagad, kad tirgū vērojamas neskaidrības, kā arī samazināt piegādes drošības riskus valstīs, kuras visvairāk skārusi starptautisko tirdzniecības ceļu pārtraukšana, kas īpaši jūtama Austrumāzijas reģionā.

Lai gan Baltijas reģiona naftas piegādes drošība līdz šim nav tieši ietekmēta, mēs skaidri redzam plašāku ekonomisko ietekmi, jo globālie enerģētikas tirgi joprojām ir ļoti savstarpēji saistīti un uz cenu signāliem nekavējoties reaģē visi reģioni. Pastāvīgi augstās naftas cenas joprojām rada bažas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un ekonomikai visā Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Ņemot vērā Baltijas valstu savstarpējo atkarību no naftas cenām, ir svarīgi, lai jebkura iejaukšanās tirgū ir savstarpēji koordinēta. 

Ministri Kaspars Melnis, Abdress Suts (Andres Sutt), Žigimants Vaičiūns (Žygimantas Vaičiūnas) un Viktors Valainis pēdējo dienu laikā ir apsprieduši IEA kopīgo rīcību un atbalsta Baltijas valstu dalību kopīgajā rīcībā, atbrīvojot naftas rezerves krājumus, ievērojot nacionālās procedūras un cieši sadarbojoties, lai nodrošinātu visefektīvāko rezultātu tirgū. 

“Lietuva, Latvija un Igaunija nākamajā posmā pieņems nacionālos lēmumus par ārkārtas naftas rezervju atbrīvošanu tirgū (nosakot apjomus, termiņus un citus nepieciešamos parametrus), lai maksimāli palielinātu pozitīvo ietekmi gan uz tirgu, gan patērētājiem un efektīvi pārvaldītu pašreizējo naftas cenu pieaugumu. Paredzams, ka koordinēta ārkārtas naftas rezervju atbrīvošana palīdzēs ierobežot naftas cenu kāpumu, kas ir galvenais īstermiņa mērķis, kura sasniegšanai nepieciešama steidzama visu atbilstošo pasākumu īstenošana,” Baltijas valstu enerģētikas ministri šajā kontekstā uzsver gan jau pieņemto starptautisko lēmumu, gan gaidāmo nacionālo pasākumu nozīmi.

Baltijas valstu enerģētikas ministri, uzsverot savlaicīgu starptautisku lēmumu nozīmi, pauž solidaritāti reģioniem, kurus ietekmē globālās naftas cenas, lai stabilizētu naftas cenas un efektīvi reaģētu uz izaicinājumiem. 

“Vienlaikus mēs paužam solidaritāti reģioniem, kur enerģētiskā drošība ir tieši ietekmēta un kur nepieciešami steidzami pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu degvielas piegādi. Koordinētas starptautiskas darbības, piemēram, IEA kolektīvā rīcība, liecina par sadarbības un kopīgas atbildības nozīmi, risinot traucējumus globālajos enerģētikas tirgos un ierobežojot naftas cenu pieaugumu gan reģionālā, gan nacionālā līmenī,” norādīja Baltijas valstu enerģētikas ministri.

Baltijas valstis atbalsta arī IEA valdes ieteikumu koordinēt rezerves izmantošanu ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai atjaunotu tranzītu caur Hormuzas šaurumu (tostarp ASV noteiktos pasākumus attiecībā uz apdrošināšanu un militārajiem konvojiem). 

Baltijas valstis turpina sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai stiprinātu enerģētisko drošību, uzlabotu tirgus stabilitāti un nodrošinātu uzticamu enerģijas piegādi un iespējami konkurētspējīgākas cenas patērētājiem.