To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Fragments no raksta

Kāda ir Rīgas pievilcība potenciālo investoru acīs?

Diemžēl ģeopolitiskās situācijas izmaiņas ir radījušas skarbu viedokļu maiņu potenciālo un pat esošo investoru skatījumā. Ir vairāki projekti, kuru realizācija nenotiks nevis Rīgas vai valsts nosacījumu dēļ, bet gan tieši ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu rezultātā. Ir projekti, kuru potenciālie investori no to īstenošanas Rīgā ir atteikušies. Ir arī tādi potenciālie investori, kuri savu ieceru īstenošanu ir atlikuši un vēro situāciju. Vienlaikus priecē, ka ir arī tādi, kuri nav atteikušies no saviem plāniem un tos pakāpeniski īsteno vai gatavo augsni to realizācijai. Piemēram, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, starptautisko biznesa pakalpojumu centru veidotāji — GoCardless, Tech Mahindra, Roche, Norse — pērn paziņoja par 1200 darba vietu izveidi Rīgā, kas vienlaikus arī nodrošina pieprasījumu pēc biroju telpām, ar to saistītajiem pakalpojumiem.  Tas ir ļoti būtiski, jo, piemēram, pozitīvi attīstās Skanstes apkaime, kur jau ir uzbūvētas vairākas biroju ēkas un taps vēl, vienlaikus arī pilsēta šīs apkaimes attīstībā ir pielikusi savus resursus un pūles — pavasarī tiks atklāts Skanstes parks. Rīga šogad plāno arī atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas pilnveidošanu, līdzfinansējot StartUp māju un dažādas ekosistēmas aktivitātes.

Kādu attīstību pilsētai plānojat, un kuras nozares būtu iecerētās izaugsmes pamats?

Vispirms iedzīvotāju skaits Rīgā pēc sarukuma daudzus gadu desmitus beidzot ir stabilizējies un vairākās Rīgas apkaimēs pat ir pieaudzis. Būtiskākais, ka iedzīvotāju skaits vairs strauji nesarūk, un tas nozīmē, ka iepriekšējo daudzu gadu gaitā uzkrātā negatīvā mantojuma sekas varētu būt pārvarētas. Par pilsētas attīstību virzošajām nozarēm saucam izglītību, zinātni, tehnoloģijas un radošās industrijas.  Rīgā atrodas Latvijai nozīmīgas augstākās mācību iestādes — Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte,  Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Biznesa augstskola Turība un vēl daudzas citas privātās augstskolas, kas nozīmē daudz studentu, augstas kvalifikācijas mācībspēkus, kas rada  zinātnes attīstības potenciālu. Uzmanības fokusā bija un būs jautājums par to, kā šo sfēru komercializēt un tai apkārt veidot atbilstošu ekosistēmu visās pozīcijās. Rīgā ir lielākais studentu skaits no visām Baltijas galvaspilsētām – 70 000. Vienlaikus studenti ir labs magnēts potenciālajiem darba devējiem no visa veida sfērām. Studentu skaits ir viens no priekšnosacījumiem, kas Rīgā ļāvis attīstīties biznesa pakalpojumu centriem. Šī segmenta izaugsme notiek arī pašlaik, jo pērn Latvijā tika atvērts Indijas Tech Mahindra birojs, kurā plānots nodarbināt vairākus simtus. Lai vēl vairāk piesaistītu starptautisko biznesa pakalpojumu nozarē strādājošo interesi, Rīgas dome atbalsta Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas rīkoto Eiropas forumu Rīgā.  Pilsētas attīstības stratēģijā tehnoloģiju uzņēmumu attīstība ir iezīmēta kā perspektīvās izaugsmes vadmotīvs, jo īpaši, ja pilsētā jau pašlaik strādā daudzi desmiti sekmīgu jaunuzņēmumu ar ļoti labām attīstības perspektīvām un vienlaikus arī tādi jau  pasaules mēroga sekmīgi ražotāji kā MikroTik.

Visu interviju lasiet 21.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.