Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē. 

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa). 

Šajā laikā mēbeļu ražotāji sāka specializāciju nišas produktu ražošanā – īpaši specializējoties mēbeļu daļu, tostarp arī  koka sēdekļu un to daļu ražošanā. Latvijā saražotās mēbeļu daļas un detaļas no koka tika  piegādātas citu zemju ražotājiem, kas bija specializējušies jau gatavu mēbeļu ražošanā, tirdzniecībā un eksportā. Vairākās mēbeļu grupās Latvija pazaudēja kādreiz stabilās ražošanas un eksporta tradīcijas. Savukārt Lietuva spēja saglabāt augstu specializāciju mēbeļu ražošanā, tostarp arī  polsterētu sēdekļu (atpūtas krēslu un tamlīdzīgu preču) ražošanā eksportā. 2024. gadā Lietuva eksportēja polsterētus sēdekļus par 371 miljonu eiro un pēc eksporta kopapjoma bija 9. vieta pasaulē. Lietuvas daļa kopējā pasaules polsterētu sēdekļu eksportā 2024. gadā bija 1,75%. Tas nodrošināja Lietuvai stabilu pirmo vietu polsterētu sēdekļu eksportā, rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Lietuvas ienākumi no polsterētu sēdekļu eksporta bija 129 eiro uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Latvija eksportēja polsterētus sēdekļus par 12 miljoniem eiro un pēc eksporta kopapjoma bija 41. vietā pasaulē. Latvijas daļa kopējā pasaules polsterētu sēdekļu eksportā bija 0,06%, bet pēc ienākumiem no polsterētu sēdekļu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 6,5 eiro bija 22. vietā pasaulē. 

Koka sēdekļu eksports

Ievērojamus panākumus Latvijas koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu ražotāji sasniedza tikai pēdējā laikā. Vēl 2018. gadā Latvijas koka sēdekļu kopējais eksports bija tikai 1,7 miljoni eiro. 2020. gadā tie bija 3,2 miljoni eiro, bet 2022. gadā eksports jau bija vairāk nekā desmitkārt lielāks par 2018. gadu un pārsniedza 22 miljonus eiro. Latvija ir specializējusies mūsu mēbeļu rūpniecībā tradicionālo koku sugu sēdekļu (Kombinētās nomenklatūras 940169. kods) ražošanā un eksportā plašām mājokļu iekārtojuma, biroju, ražošanas telpu u.c. vajadzībām. Šajā preču grupā neietilpst mēbeles medicīnas vai veterinārijas vajadzībām, frizētavu krēsli un tamlīdzīgi krēsli, kā arī šo izstrādājumu daļas (Kombinētās nomenklatūras 9402. kods), kā arī neietilpst mehānisko transportlīdzekļu sēdekļi, grozāmie koka sēdekļi ar regulējamu augstumu, sēdekļi, kas pārveidojami par gultām. Šajā eksporta grupā neietilpst  sēdekļi, kas ir gatavoti no  niedrēm, kārkliem, bambusa, rotangpalmām u.c. augiem, kā arī polsterēti sēdekļi ar koka vai metāla karkasu. Vārds sēdekļi ir precīzāks nekā krēsli, jo apzīmē plašāku mēbeļu grupu, kas tiek izmantota sēdēšanai, – atzveltņi, ķebļi, soli u.c.

Lielākie sēdekļu eksportētāji 

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, 2024. gadā pasaules vislielākā koka sēdekļu eksportētāja bija Ķīna (528,3 miljoni eiro, 19,02% no pasaules kopējā eksporta), tad sekoja Vjetnama (497,6 miljoni eiro, 17,91% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Indonēzija (393,2 miljoni eiro, 14,16% no pasaules kopējā eksporta). Pasaules lielāko koka sēdekļu eksportētāju sešiniekā vēl iekļuva Nīderlande (131,7 miljoni eiro, 4,74% no pasaules kopējā eksporta), Itālija (124,5 miljoni eiro, 4,48% no pasaules kopējā eksporta) un Dānija (112,8 miljoni eiro, 4,06% no pasaules kopējā eksporta). Lietuva ar 20,5 miljonus eiro lielu eksportu (0,74% no pasaules kopējā eksporta) bija 21. vietā pasaulē. Latvija ar 17,6 miljonus eiro lielu eksportu (0,63% no pasaules kopējā eksporta) bija 23. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 5,9 miljonus eiro lielu koka sēdekļu eksportu (0,21% no pasaules kopējā eksporta) bija 36. vietā pasaulē.

Vērtējot ienākumus no koka sēdekļu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, Latvija ar 9,44 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Dānija (18,87 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Nīderlande (7,32 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 7,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā pasaulē. Pasaules lielāko koka sēdekļu eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Slovēnija (4,95 eiro uz vienu iedzīvotāju), Vjetnama (4,93 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija (4,54 eiro uz vienu iedzīvotāju), Igaunija (4,31 eiro uz vienu iedzīvotāju), Beļģija (3,89 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Kambodža (3,23 eiro uz vienu iedzīvotāju). Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam Latvijas galvenais koka sēdekļu eksporta tirgus bija Nīderlande, uz kuru tika eksportēts 81% visa koka sēdekļu eksporta, kā arī ASV (6,75%), Zviedrija (3,70%), Apvienotā Karaliste (1,77%), Ķīna (1,40%) un Igaunija (1,24%). Nozīmīgas Latvijas koka sēdekļu pircējas laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam bija Lietuva (0,77%), Francija (0,62%), Somija (0,56%), Norvēģija (0,54%), Nīderlande (0,38%) un Šveice (0,27%). 

Koka sēdekļa daļu eksports

Tieši tas pats attiecas uz sēdekļu daļām (detaļām) no koka. Šajā preču grupā (Kombinētās nomenklatūras 940191. kods) ietilpst visas koka sēdekļu sastāvdaļas no koka (piemēram, ozola, oša, bērza, sarkankoka vai valrieksta) - rāmji, atzveltnes, roku balsti, krēslu un ķebļu kājas, korpusi, pamatnes utt. Koka sēdekļu daļas tiek izmantotas mājsaimniecības un dzīvojamo telpu koka krēslu, dīvānu, atpūtas krēslu, soliņu un ķebļu izgatavošanai vai remontam,  biroja krēslu roku balstiem, regulējamajiem jostasvietas balstiem, grozāmo krēslu pamatnēm. Attiecīgajā preču grupā ietilpst arī koka rāmji restorānu vai viesnīcu krēsliem, kā arī  koka daļas, kas  tiek izmantotas sēdekļiem transportā - atzveltnes biznesa/pirmās klases sēdekļiem aviācijā, sēdekļiem vilcienos u.c. Bez tam šajā grupā ietilpst arī pēcpārdošanas komponenti koka sēdekļu remontam vai to uzlabošanai.2024. gadā pasaules vislielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja bija Ķīna (128 miljoni eiro, 18,9% no pasaules kopējā eksporta), tad sekoja Rumānija (69,47 miljoni eiro, 10,23% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija ASV (60,94 miljoni eiro, 8,97% no pasaules kopējā eksporta). Pasaules lielāko koka sēdekļu daļu eksportētāju sešiniekā vēl iekļuva Vjetnama (55,85 miljoni eiro, 8,22% no pasaules kopējā eksporta), Itālija (50,23 miljoni eiro, 7,39% no pasaules kopējā eksporta) un Vācija (32,22 miljoni eiro, 4,74% no pasaules kopējā eksporta). Lietuva (10,71 miljoni eiro, 1,58% no pasaules kopējā eksporta) bija 15. vietā pasaulē. 

Latvija (6,33 miljoni eiro, 0,93% no pasaules kopējā eksporta) bija 25. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 4,4 miljonus eiro lielu koka sēdekļu daļu eksportu (0,64% no pasaules kopējā eksporta) bija 28. vietā pasaulē.Jāatzīmē, ka 2022. gadā pēc ienākumiem no koka sēdekļu daļu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 6,33 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā pasaulē bija Igaunija (4,61 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet piektajā vietā - Lietuva (3,6 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pēdējos gados Latvija ir ielauzusies ne tikai koka sēdekļu daļu (detaļu) eksportā, bet arī gatavu koka sēdekļu eksportā. Līdz ar to pēc ienākumiem no koka sēdekļu daļu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē bija Slovēnija (4,54 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā - Ziemeļmaķedonija (4,31 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Lietuva (3,71 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Rumānija (3,64 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Īrija (3,46 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 3,4 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija sestajā vietā pasaulē, bet Igaunija ar 3,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija septītajā vietā pasaulē. 

Pasaules lielāko koka sēdekļu daļu eksportētāju desmitniekā 2024. gadā vēl iekļuva Bosnija un Hercegovina (3,05 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākija (1,78 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Ungārija (1,52 eiro uz vienu iedzīvotāju).Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam Latvijas galvenais koka sēdekļu daļu eksporta tirgus bija Dānija, uz kuru tika eksportēts 71,7% visa koka sēdekļu eksporta, un Nīderlande, uz kuru tika eksportēts 22,5% visa koka sēdekļu eksporta. Nozīmīgas Latvijas koka sēdekļu daļu pircējas laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam bija Meksika (1,8%), ASV (0,9%), Zviedrija (0,9%), Kanāda (0,8%), Igaunija (0,4%), Lietuva (0,2%), Somija (0,2%), Norvēģija (0,2%) un Vācija (0,2%).Kā liecina Latvijas un pasaules ārējās tirdzniecības dati, tad Latvija no pasaules lielākā kokmateriālu eksportētāja arvien vairāk sāk eksportēt specializētu kokrūpniecības produkciju ar augstu pievienoto vērtību un ir atguvusi kādreiz visai augstās pozīcijas koka sēdekļu un to daļu ražošanā un eksportā.