To intervijā Dienas Biznesam pauž asociācijas vadītājs Kaspars Rožkalns.

Gads ir pagājis, kopš neesat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, strādājat privātajā sektorā kā UPB Nams valdes priekšsēdētājs un pārstāvat eksportētāju intereses kā eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs. Varat komentēt izmaiņas? Kāda jums ir šī pārmaiņa dzīvē?

Te ir divas sadaļas, kā jau sakāt. Viens ir profesionālais darbs kompānijā UPB Nams, kas ļoti atšķiras no darba valsts sektorā. Noteikti pozitīvi novērtēju šo pāreju no valsts sektora uz privāto, jo dinamika ir cita. Darba temps bija augsts abās vietās, bet šeit ir ļoti skaidri redzams kopējais mērķis un konsolidētais viedoklis. Līdzīgi ir, runājot par Red Jackets, jo runa ir par privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un ļoti skaidri mērķi. Ir viegli sarunāties un viegli nonākt līdz kādas problēmas cēloņa atklāšanai, kā arī ātri var atrast risinājumu. Proti, var operatīvi nolemt, ko darīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski.Pieņemu, ka pēc astoņiem gadiem valsts pārvaldē biju arī nedaudz noguris, un šobrīd jūtos tā, ka esmu beidzis dienestu valsts labā. Esmu ieguvis iespēju raudzīties uz visu ar skatu no malas un līdztekus ar izpratni, kas ir viegli un kas ir sarežģīti valsts pārvaldē, ko var un ko nevar izdarīt. Tas noteikti dod papildu iespējas labāk veidot Red Jackets priekšlikumus valstij, jo labi zinu, kas otrā pusē prasa milzu piepūli, bet kam pietiek ar vienu parakstu un labu gribu. Labāk ir sākt no sasniedzamām lietām un pakāpeniski iet grūtākajā līmenī. 

Vai varat raksturot eksporta ainu Latvijā pēdējā gada laikā? Kas ir būtiskākie izaicinājumi?

Šā brīža aina eksportā ir cieši saistīta ar notikumiem, noslēdzoties pandēmijai, un kara sākumu Ukrainā. Iepriekš daļas Latvijas eksportētāju galvenā priekšrocība konkurētspējā bija lēta enerģija. Šī priekšrocība izplēnēja vienā vasarā. Rezultātā inflācija Latvijā bija lielāka nekā citviet pasaulē. Mūsu darbaspēka izmaksas sāka strauji augt, tuvojoties ES vidējam līmenim. Peļņas maržas kusa kā ledus pavasarī, un parādījās virkne izaicinājumu. Šobrīd tiek meklētas atbildes un risinājumi. Eksportētāji meklē gan jaunus tirgus, gan arī jaunas tehnoloģijas, kā radīt pievienoto vērtību. Šis rēķins jau ir visai vienkāršs: noņemam importu, ievērojam, cik samaksāts darbaspēkam, nodokļos un cik ir investēts. Ja šobrīd secinājums ir, ka enerģētika vairs nedod konkurences priekšrocību, tad ir jāmeklē jaunas iespējas un jāmeklē, kas to dod, kas padara uzņēmumu konkurētspējīgu. Tā var būt kvalitāte, tie var būt nišas produkti, tie var būt jauni tirgi. Šobrīd tiek investēts tehnoloģijās, digitalizācijā, jaunu produktu radīšanā. Papildu problēma darbaspēka jomā ir tas, ko mēs saņemam no universitātēm, jo ir jādomā par izglītošanu uz vietas.

Jūs analizējat datus, un Red Jackets īpaši pēta eksporta nozari. Ko rāda skaitļi, galvenie secinājumi?

Jā, mēs cieši sadarbojamies ar Centrālo statistikas pārvaldi. Šobrīd ir pilnīga datu bāze par 2023. gadu, un galvenie secinājumi no tiem ir, ka eksportējošie uzņēmumi, salīdzinot ar vietējā tirgus uzņēmumiem, samaksā 2,8 reizes lielākus nodokļus. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka eksportējošos uzņēmumos ir lielākas algas, jo arī prasības pret darba ņēmējiem ir krietni augstākas. Vidējais uz vienu darbinieku nomaksātais nodoklis eksportējošiem uzņēmumiem ir krietni lielāks nekā neeksportējošiem. Kvalitāti, kas nepieciešama konkurētspējai ārvalstu tirgos, ar lētu darbaspēku nevar nodrošināt. No tā arī secinājums, ka būtu labi, ja valsts vairāk ieklausītos eksportētājos un viņu vajadzībās, jo tieši šie uzņēmumi samaksā vairāk. 

Visu rakstu lasiet 22.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.