IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8 % un pakalpojumu nozarēs par 11,0 %, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšana, izmitināšana, māksla, izklaide, aviotransports u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas stabilizācijas pasākumiem. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī par nākotnes attīstību – svarīgi ir celt Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju," norāda J. Vitenbergs.

Ņemot vērā esošo situāciju un aktuālākos statistikas datus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 4%, salīdzinot ar 2019.gadu. Pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem ekonomika varētu atgriezties gada beigās. Vienlaikus nenoteiktība joprojām ir ļoti liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku. Pastāv riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var nonākt arī dziļākā recesijā, norāda ministrijā.

Eirozonas IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Lai arī: 

https://www.db.lv/zinas/ekonomikas-kritums-latvija-sogad-bus-butiski-mazaks-neka-citur-eiropa-497844

https://www.db.lv/zinas/viruss-atmasko-ekonomikas-ielaistas-kaites-497845