Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta.  No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav. 

Trīs minimālo algu grupas

Eurostat pēc valstu noteiktajām minimālajām algām tās iedala trīs grupās: virs 1500 eiro, no 1000 eiro līdz 1500 eiro un zem 1000 eiro. Minimālo algu grupā virs 1500 eiro ietilpst Luksemburga, Īrija, Vācija, Nīderlande, Beļģija un Francija. Mazākā minimālā alga šajā grupā - 1823 eiro - ir Francijā, lielākā – 2704 eiro – Luksemburgā.Vidējā grupā ietilpst Spānija, Slovēnija, Lietuva, Polija, Kipra, Portugāle, Horvātija un Grieķija. Mazākā minimālā alga šajā grupā ir 1027 eiro Grieķijā, bet lielākā - 1381 eiro Spānijā. Minimālo algu grupā - zem 1000 eiro – ietilpst Malta, Čehija, Slovākija, Igaunija, Ungārija, Rumānija, Latvija un Bulgārija. Mazākā minimālā mēnešalga šajā grupā un ES kopumā ir 620 eiro Maltā, bet lielākā - 994 eiro - Bulgārijā.

Ja minimālo algu izsaka pirktspējas paritātes standartā

Vienlaikus ir iespēja apskatīt minimālās algas, izsakot tās pirktspējas standartā konkrētajā valstī, un šajā gadījumā atšķirības starp vecās Eiropas valstīm un jaunajām ir mazākas. Nepatīkamākā lieta šajā minimālās algas pārrēķinā ir, ka Latvijas minimālā alga pārvietojas vēl zemāk ES valstu sarakstā. Proti, pēc PPS ES valstis ar valsts minimālo algu arī var iedalīt trīs grupās, tāpat kā eiro izteikto vērtību gadījumā, tikai grupu sastāvs atšķiras.Virs 1500 PPS grupā ietilpst Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Francija, Polija un Spānija. PPS 1519 ir Spānijas minimālās algas vērtība, bet PPS 2157 Vācijas. Proti, Vācija, ievērojot pirktspējas paritāti, apsteidz Luksemburgu, lai arī eiro izteiksmē Luksemburgas minimālā alga par 361 eiro apsteidz Vācijas algu. Vidējā grupā no PPS 1000 līdz PPS 1500 ietilpst Slovēnija (1417), Lietuva, Horvātija, Rumānija, Portugāle, Grieķija, Kipra, Ungārija, Malta, Slovākija, Bulgārija un Čehija (1009). Var vien uzsvērt, ka Lietuva pēc PPS ir tuvu Slovēnijai un tikai PPS 100 tai trūkst līdz turības augstākajai līgai mazāko vai minimālo sadaļā. Grupā zem PPS 1000 ietilpst tikai divas valstis – Latvija (954) un Igaunija (886).

Minimālās algas izaugsmē Igaunija zaudē visvairāk Baltijā

Interesanti palūkoties uz to, kā algas mainījušās 10 gadu laikā. 2016. gadā Latvijā minimālā bruto mēnešalga bija 370 eiro, šobrīd - 780 eiro. Pieaugums 10 gadu laikā – 110%. Lietuvā minimālā alga pirms 10 gadiem bija 350 eiro, šobrīd - 1153 eiro. Pieaugums – 229%. Igaunijā minimālā alga pirms 10 gadiem bija 430 eiro, bet šobrīd - 886 eiro, atbilstoši pieaugums pat mazāks nekā Latvijā - 106%. Par Lietuvu vien jāpiebilst, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis gandrīz pilnībā gulst uz strādājošo pleciem, bet to ar uzviju kompensē cenas. Proti, pārrēķinot uz PPS, lietuvieši dzīvo lētāk. Lielākais minimālās algas pieaugums 10 gadu laikā bijis Rumānijā – 242%, sasniedzot 795 eiro lielu minimālo algu. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.