Paaugstināts Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums vērojams jau gadiem. Pēdējā laikā pieaugusī iespējamība, ka var sākties karadarbība Ukrainā, liecina par to, ka situācija šajā ziņā, visticamāk, pasliktināsies vēl tālāk.
Tā ietekmē dzirdamas daudzas runas par to, ka šāds kara scenārijs nozīmētu papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV puses. Ģeopolitiskajai situācijai esot ļoti neskaidrai un katla saturam draudot iet pāri tā malai, papildu trieciens tādējādi var tikt izdarīts arī tautsaimniecībām.
ASV un Eiropai spriežot par sankciju piemērošanu Krievijai un reizē risinot sarunas ar šo valsti, vērojamas zināmas bažas, ka Krievija šoreiz var asi iekost pretī gan tiešā veidā, gan pastarpināti. Pamatā tas tiek saistīts ar to, ka Krievija, ņemot vērā Eiropas enerģijas krīzi, kādā veidā ierobežos šādu resursu piegādi uz šo reģionu. Ja tas tā būs, tad vismaz īstermiņā enerģijas cenas pieaugums Vecajā kontinentā un, iespējams, arī pārējā pasaulē var turpināties.
Nav gatavi maksāt
Ir gan eksperti, kas vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībai pēc definīcijas atkal būtu grūti vienoties par ļoti stingriem pasākumiem pret Krieviju. To var noteikt kaut vai tas, ka dažādo reģiona valstu vidū nav kāda spēcīga vienota viedokļa par Krievijas darbībām. Katrai valstij ir arī savas ekonomiskās intereses, un kādai kopējai, spēcīgai ES politikai ir nepieciešams visu tās dalībnieku akcepts. Pieejamā informācija liecina, ka ASV šoreiz grib redzēt konkrētu sankciju paku, kuru nosacīti ātri būtu iespējams Krievijai piemērot, ja tā sāks minēto karu. Šajā pašā laikā tiek baumots, ka jau daudz grūtāk ASV klājas ar šādu sankciju iespējamības iebarošanu dažiem tās ES partneriem, kuri baidās no jau minētā trieciena ekonomikai.
Kāda ASV amatpersona (neatklājot savu vārdu) medijiem
norādījusi, ka ASV lielas bažas esot par to, cik lielā mērā šim visam gatava
pievienoties Vācija, kura nupat pabeigusi Nord Stream 2 gāzes cauruļvada
projektu. Nord Stream 2 joprojām gaida Eiropas regulatoru apstiprinājumu, lai
pa šo cauruļvadu varētu tikt sākta gāzes pumpēšana. Katrā ziņā kādas ļoti
krasas un vienotas Rietumu atbildes iespējamība, šķiet, netiek vērtēta kā ļoti liela.
Izskatās, ka daudz kas šajā ziņā tiek uztverts vairāk nosacīti priekšplānā
esošu nosacīti skarbu tekstu, nevis darbu līmenī. Arī par ASV patieso nostāju
dažkārt tiek pausta paliela skepse, norādot, ka tās šī brīža politikas
noteicēji patiesībā baidās no tā, ka reālas, skarbas sankcijas pret Krieviju
raisīs, piemēram, ievērojamu vēlētājiem netīkamu tālāku enerģijas cenu
pieaugumu arī ASV.
Visu rakstu lasiet 18.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!