Azerbaidžānas un Latvijas divpusējā sadarbība lauksaimniecībā, tirdzniecībā, IKT jomā, kultūrā, izglītībā un tūrismā bija centrālās tēmas starpvaldību devītajā sanāksmē, kas notika no 14. līdz 16. aprīlim Azerbaidžānā. Tās noslēgumā tika parakstīts sadarbības protokols.


Latvijas delegāciju vadīja Latvijas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, savukārt no Azerbaidžānas puses delegāciju vadīja Azerbaidžānas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas Azerbaidžānas līdzpriekšsēdētājs Majnuns Mammadovs. Tāpat nozīmīgas bija Latvijas delegācijas tikšanās ar Azerbaidžānas ekonomikas ministru Mikailu Džabarovu un Azerbaidžānas Pārtikas nekaitīguma aģentūras priekšsēdētājs Gošgaru Tahmazli, kas lika pamatus konkrētākām biznesa iniciatīvām.

Sanāksme notika 15. aprīlī Šušas pilsētā, kur starpvaldību komisijas sarunu fokusā bija jau pieminētā tematika, īpaši uzsverot lauksaimniecības sadaļu.

“Azerbaidžānas un Latvijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos devītā sanāksme, kas notika Šušā, bija ļoti svarīga mūsu turpmākajai sadarbībai, jo mēs norādījām arī uz papildu sadarbības jomām. Diskusijas galvenokārt bija vērstas uz sadarbību lauksaimniecības jomā,” žurnālistiem Šušā atklāja A. Krauze.

“Mēs varētu sadarboties ar dzīvnieku tirdzniecības pārstāvjiem, lai no Latvijas uz Azerbaidžānu nogādātu ļoti labas šķirnes dzīvniekus – liellopus, piena liellopus, gaļas liellopus. Mums ir labākais izsoļu nams reģionā, kas jau pārdod 30 000 dzīvnieku gadā, tostarp lielu daļu produkcijas eksportējot uz Turciju. Tāpēc nav problēmu pārdot arī Azerbaidžānai,” tā pēc tikšanās pauda A. Krauze, piebilstot, ka plašas sadarbības iespējas ir arī mežsaimniecībā, transporta un loģistikas jomā, kā arī filmu industrijā.

"Līdz šim brīdim starp mūsu valstīm ir parakstīti 48 divpusēji dokumenti, un vēl piecu līgumu projekti pašlaik tiek izskatīti. Šo dokumentu ātra pabeigšana radīs jaunas iespējas mūsu sadarbības tālākai paplašināšanai," sanāksmē konstatēja M. Mammadovs.

Ministrs norādīja, ka tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība ir partnerības pamatā un turpina dinamiski attīstīties. Ievērojot abu valstu ekonomisko potenciālu, pastāv plašas iespējas tirdzniecības dažādošanai un tās apgrozījuma palielināšanai. Viņš arī uzsvēra, ka būtiska loma saišu stiprināšanai ir starp attiecīgajām uzņēmējdarbības aprindām.

16. aprīlī sanāksmes dalībniekiem bija organizēta Šušas un Hankendi pilsētu apmeklējumu tūre, lai novērotu notiekošos atjaunošanas darbus. Delegācija vispirms apmeklēja Šušas centrālo laukumu, Šušas paklāju muzeju, Ašagi Govhara Agas mošeju, jauno dzīvojamo kompleksu un Džidirdūzu līdzenumu. Azerbaidžānas prezidenta īpašais pārstāvis Šušas rajonā Aidins Karimovs īsi informēja delegāciju par pilsētas vēsturi, okupācijas periodu un notiekošo rekonstrukciju.

Delegācija apmeklēja arī Uzvaras parku un Uzvaras laukumu Hankendi, kur padomnieks Gasims Ibrahimovs sniedza informāciju par pilsētas vēsturi, okupācijas periodu, teritoriju atbrīvošanu un notiekošo vērienīgo rekonstrukciju. Viņš uzsvēra, ka Uzvaras parks simbolizē Azerbaidžānas uzvaru 44 dienu ilgajā Tēvijas karā un valsts teritoriālās integritātes atjaunošanu.

Dalībnieki arī novēroja plašos rekonstrukcijas un atjaunošanas darbus, kas notiek Hankendi valsts programmas Lielā atgriešanās ietvaros. Tika atzīmēts, ka rekonstrukcija strauji virzās uz priekšu visās atbrīvotajās Azerbaidžānas teritorijās, tostarp Šušā un Hankendi.

Devītās starpvaldību sanāksmes laikā parakstītais sadarbības protokols ir par Azerbaidžānas un Latvijas sadarbību zinātniski tehniskās un kultūras sfēras jautājumos. Dokuments paredz abu valstu divpusējās sadarbības tālāku attīstību tirdzniecības apgrozījuma palielināšanas, investīciju, lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma, transporta, zinātnes, izglītības, darbaspēka, nodarbinātības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības, pilsētplānošanas un būvniecības, vides aizsardzības un mežsaimniecības, tūrisma, kultūras un citās abpusēji interesējošās jomās. Noslēguma protokolā ir atspoguļots arī nodoms turpināt uzlabot abu valstu divpusējo attiecību tiesisko un normatīvo regulējumu.