To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Vai Āzijas privāto investīciju kompānijas PAG Private Equity kļūšana par Food Union lielāko akcionāru ir mainījusi uzņēmuma iepriekšējo darbības stratēģiju, mērķus?

Vispirms Singapūrā un Honkongā bāzētā PAG Private Equity jau kopš 2017. gada nogales bija Food Union mazākuma akcionārs, kurš šo vairāk nekā septiņu gadu laikā bija iepazinis visas uzņēmumu grupas darbības nianses un specifiku, tāpēc tādu milzīgu pārmaiņu nav. Protams, PAG Private Equity kļūstot par vienīgo un noteicošo īpašnieku, tas ir ienesis vairākas jaunas attīstības vēsmas, taču tās nemaina uzņēmuma darbības stratēģiskos mērķus. Darba kārtībā bija un būs jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jaunas garšas, gan jauno, gan esošo produktu iepakojuma dizaina maiņa, jaunu potenciālo tirgu apguve, darba ražīguma un efektivitātes kāpināšana, konkurētspējas paaugstināšana. Tie ir ikviena uzņēmuma sekmīgas darbības stūrakmeņi, kuri nemainās, kaut arī mainās īpašnieki. 

Protams, ir jauns impulss, piemēram, attiecībā uz jaunu tirgus segmentu apguvi, uz jaunu produktu laišanu tirgū. Tās ir nianses, kuras nemaina būtību. Strādājot pārtikas segmentā, jāsecina, ka ēdiens kļūst par sava veida jauno nacionālismu ar visām no tā izrietošajām pozitīvajām sekām pašmāju tirgū un vienlaikus kādām blaknēm ārvalstu potenciālajos noieta tirgos, kuros var būt ne tikai vēlme pēc cita veida garšām, bet arī pēc citādām attiecīgā produkta sastāvdaļām. Vienlaikus katrā no sešu valstu uzņēmumiem ir savi uzdevumi. Piemēram, Latvijā, kur izvietota visas uzņēmumu grupas pamata ražošanas bāze, uzdevums ir paaugstināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti (ražošana strādā piecas darba dienas, bet ražošanas līnijas atkarībā no pieprasījuma divās vai trijās maiņās), ko iecerēts panākt ar automatizāciju. Savukārt Norvēģijas meitas kompāniju uzdevums ir paplašināt sadarbību ar šajā valstī esošajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Rumānijā, kuras tirgū jau ir laists Kārums — Latvijas izpratnē biezpiena sieriņš, bet šajā valstī - baton de brinza -, gribam nostiprināt tā realizācijas pozīcijas. Tas ir ļoti nozīmīgs uzdevums, jo iepriekš mūsu ražošanas uzņēmums Rumānijā - Alpin - nodarbojās tikai ar saldējuma un konditorejas produktu ražošanu un tirdzniecību, bet tagad gribam ar Kārumu, kas ražots Latvijā, iekarot Rumānijas veikalu piena produktu plauktus. 

Līdzīga rakstura uzdevumi, bet ar specifiskām niansēm ir arī citās valstīs esošajām meitas kompānijām. Svarīgi, ka Food Union centrālā administrācija atrodas Rīgā un no Latvijas galvaspilsētas tiek koordinēti procesi, kā arī, ja nepieciešams, sniegta palīdzība kādu sarežģījumu risināšanā. Piemēram, pašlaik komanda no Rīgas palīdz meitas kompānijai Dānijā novērst plānošanā pieļautās kļūdas — saldējuma deficītu. Vienlaikus šogad šajā tirgū pirmos patstāvīgos soļus spers Rīgā ražotais saldējums Pols. Kopumā, šķiet, pašas būtiskākās izmaiņas pēdējo gadu laikā Food Union dzīvē notika pēc kara sākuma Ukrainā 2022. gada pavasarī, kad notika atteikšanās no divām tobrīd ekonomiski spēcīgām struktūrvienībām Krievijā un Baltkrievijā, kā rezultātā palika sešas vienības.

Vai investīcijas darba ražīgumā un efektivizācijā nozīmēs arī lielākus ražošanas apjomus?

Problēmas sakne ir meklējama tajā, ka uz vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas notiek vairāku produktu ražošana un to nomaiņai ir vajadzīgs laiks, kura saīsināšana ļauj ne tikai saražot vairāk, bet arī operatīvāk reaģēt uz pieprasījumu tirgū. Piemēram, 2024. gadā pārsteidzoši negaidīta, bet karstai  vasarai atbilstoša gaisa temperatūra Latvijā iestājās daudz ātrāk (par teju mēnesi), kas nozīmēja ievērojami lielāku saldējuma patēriņu, bet noliktavās krājumi katram atsevišķam saldējumam nav ļoti lieli.  Protams, potenciālo konkrētā produkta patēriņa plānošanu veicam kopā ar mazumtirgotājiem. Tomēr, cenšoties nodrošināt salīdzinoši lielu produktu dažādību, ir nepieciešama iespēja ātri saražot papildus tieši to produktu līniju, kuri gūst vislielāko patērētāju atsaucību, un attiecīgi tos piegādāt mazumtirgotājiem, lai veikalu plaukti nebūtu tukši. Būtībā tā ir fleksibilitāte, kura ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām. Turklāt, ražojot vienu un to pašu produktu vairāku valstu patērētājiem, ir jāņem vērā, ka vairumam valstu ir jāizmanto cits marķējums un iepakojums, kura nomaiņa arī prasa laiku.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.