
Spirulina Nord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu un veido no tās unikālus produktus – sasaldētu spirulīnu, sīrupus un sulas ar spirulīnu. Tomēr nākotnē uzņēmums cer vairāk pievērsties spirulīnas – aļģu audzēšanai un mazāk produktu ražošanai, intervijā Dienas Biznesam atklāj viena no uzņēmuma dibinātājām un vadītājām Agnese Stunda-Zujeva.
2019. gadā nodibinājāt uzņēmumu un pirmie produkti nonāca tirdzniecībā. Pastāstiet, kāds ir bijis šis laiks un kas ir paveikts?
Esmu pētniece – 15 gadus darbojos Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī radās kā pētnieciskā ideja. Vēlējos pieslīpēt lietišķo pusi, kas ir sadarbība ar industriju, tāpēc aizgāju uz RTU IdeaLab, lai saprastu, kā domā uzņēmēji un ko viņiem piedāvāt. Viens no mājasdarbiem bija izstrādāt biznesa plānu, papētīt tirgu. Ja sākumā man bija doma, ka es kā pētniece varētu uzlabot kādu no esošajām tehnoloģijām un kāds pēc tam to īstenos, tad rezultātā es konstatēju, ka visi spirulīnu audzē dīķī. Citas aļģes audzē slēgtajos bioreaktoros, kontrolēti, bet tieši spirulīnai nekā tāda nebija. Izpētīju, ka visā pasaulē tajā laikā svaiga spirulīna maksāja 100 eiro kilogramā, un sapratu, ka tas izklausās ļoti interesanti. Domāju, cik lielai būtu jābūt iekārtai, lai izaudzētu kilogramu spirulīnas. Iestājāmies EIT Climate Kic akseleratorā, kur mums piešķīra 50 000 eiro kā lump sum, kas, manuprāt, Latvijā ir absolūti neizmantots grantu veids. Lump sum nozīmē – iedod naudu un prasa pretī rezultātu. Viņiem neinteresē neviens čeks, kur to naudu esi iztērējis. Tas ir tik patīkami, ka netērē laiku uz iepirkumiem un visādām citām lietām, bet tiešām strādā uz rezultātu. Lai iegūtu 50 000 eiro, bija nepieciešams nodibināt SIA, jo atbalsts netiek piešķirts privātpersonām. Pavasarī nodibinājām SIA un decembrī jau bijām reģistrējušies PVD, atraduši telpas un sākuši tirdzniecību. Visi zina, ka pirmais ir draft modelis, saucamais MVP (minimum viable product). Sapratām, ka tas strādā diezgan labi, ka spirulīnu, salīdzinot ar visām citām kultūrām, audzēt ir salīdzinoši vienkārši. Pirmkārt, ražu varam vākt katru dienu. Mums nav tā, kā jebkurā citā lauksaimniecībā, ka pavasarī iestādi un tad ceri, ka vasarā vai rudenī būs raža, ko novākt, ja neuznāks krusa, sausums, lietusgāzes, kukaiņu invāzijas, sēnīšu slimības utt. Tajā brīdī zaļajām idejām bija pieejams ļoti labs atbalsts, kā arī palīdzēja mentorings, lai no pētnieka pārslēgtos uz to, kā vispār ir jādomā uzņēmējam. Tas bija ļoti labs karjeras maiņas veids. Braucu uz aļģu konferencēm, skatījos, kā citi dara lietas, lai saprastu, vai mēs esam virs vidējā, kur ir mūsu vieta šajā industrijā, kā vispār domā aļģu industrija. Sapratu, ka viņi neiespringst kaut ko inovēt. Patiesībā izrādījās, ja vēlos izstrādāt tehnoloģiju, tad es to izstrādāju sev, jo neviens cits pasaulē neraujas domāt šajā virzienā. Ja spirulīna aug dīķī, visi zina, ka tā garšo pēc dīķa, tad kāpēc kaut ko izdomāt? Saule taču ir par velti! Portugāļiem un ķīniešiem vislielākais attaisnojums ir tas, ka saule ir par velti. Mans lielākais iedrošinājums bija – ja latvieši var audzēt tomātus, kaut arī tos izaudzē Spānijā, ved uz Latviju un tirgo tajā pašā plauktā divas reizes lētāk, tātad ir kaut kas tāds, kāpēc cilvēki vēlas vietējo produktu. Spirulīnai tuvākā audzētava, kura eksportē uz Eiropu, ir Ķīna. Es labāk ēstu spirulīnu no Spānijas nekā no Ķīnas, zinot šīs valsts reputāciju. Sapratām, ka “Eiropā audzēts” mums varētu strādāt arī eksportā, jo arī Vācijā īsti nav, kas audzē labu spirulīnu. Mēs esam Spirulina Nord, jo esam vistālāk ziemeļos gan Eiropā, gan citur pasaulē. Konkurences nav, drošas iekštelpu ražošanas nav. Visiem, kuri audzē spirulīnu dīķos, ir mainīgas kvalitātes problēmas, tad viņiem ir kukaiņu, putnu invāzijas.
Spirulīnu pēta jau kopš 70. gadiem, cik tas ir lielisks super ēdiens, palīdz visdažādākajām kaitēm, piemēram, metabolais sindroms, holesterīns un paaugstināts asinsspiediens ir vispierādītākās un vairāk pētītās. Man pat pārliecināti vegāni saka – ja tas garšo tik briesmīgi, tad ir lietas, par kurām var iestāstīt visu ko, bet, ja to nevar ieēst, tad tas nevar palīdzēt. Mēs sapratām, ka nešaubīgi iesim svaigās spirulīnas virzienā, iedvesmosimies no Latvijas siltumnīcu audzētājiem – ja viņi jau gadu desmitiem tirgū spēj pastāvēt, kaut produkts ir mazliet dārgāks, bet cilvēki ir gatavi maksāt par kvalitāti. Tas mūs tiešām iedvesmoja.
Visu interviju lasiet 8.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.