Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.
Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.
Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveidei ir piesaistīts valsts atbalsts 10 milj. eiro apmērā, kas nav mazs, taču tā īpatsvars no kopējā projekta izmaksām ir mazāks par 10%. „Jaunas rūpnīcas izveidē būs investēti vairāk par 100 miljoniem eiro, kas viena projekta īstenošanai nav maza summa,” ieguldījuma apmēru skaidro J. Staris. Viņš gan atzīst, ka valsts atbalsta izmantošanai ir salīdzinoši garas un sarežģītas procedūras, kas pagarina iecerētā projekta īstenošanas laiku un tādējādi ietekmē arī konkurētspēju tirgū. „Ja valsts atbalsta apjoms ir mazāks par vienu miljonu eiro, tad laikietilpīgo birokrātisko procedūru dēļ var pat būt izdevīgāk iztikt bez šāda atbalsta,” uz jautājumu par birokrātiskā sloga un atbalsta apmēra balansu atbild J. Staris. Viņaprāt, valsts atbalsta mērķis ir, lai uzņēmumi būtu motivētāki — ieinteresētāki veikt attiecīgās valstiski nepieciešamās investīcijas un lai tas notiktu ātrāk. „Investoriem, kuri iegulda Latgalē, netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas, valsts atbalsts varētu būt arī lielāks,” uz jautājumu par valsts atbalsta apmēru Latgalē atbild J. Staris. Viņš gan nenoliedz iespēju, ka arī nākotnē Verems izaugsmē varētu izmantot valsts atbalsta instrumentus, jo tādējādi ir vieglāk pieņemt lēmumus par jaunu attīstības projektu uzsākšanu nekā bez šāda valsts atbalsta.
Izmanto sašķidrinātās gāzes kuģos
„Lielformāta saplākšņa produkcijas pircēji ir transporta sektorā strādājošie uzņēmumi Eiropā un Āzijā, kā arī celtniecības veidņu ražotāji,” Rēzeknē ražoto bērza saplākšņa produktu patērētājus atklāj J. Staris. Viņš uzsver, ka Rēzeknē ražoto lielformāta bērza saplāksni izmanto sašķidrinātās gāzes tankkuģu būvētāji. „Bērza saplāksnis savas fizikālās īpašības nemaina arī zemās temperatūrās (nekļūst trausls), kādās tiek transportēta sašķidrinātā gāze,” uz produkta īpašību, kura ļauj to izmantot ļoti specifiskam mērķim, norāda J. Staris. Viņš uzsver, ka pieprasījums pēc sašķidrinātās gāzes kuģiem nav samazinājies, tieši pretēji - pat pieaudzis, jo īpaši šī energoresursa transportēšanai uz valstīm un reģioniem, kur pašlaik enerģijas ražošanai kā izejvielu izmanto citus fosilā kurināmā veidus. „Latvijā gāzes patēriņu varam samazināt uz biomasas rēķina, taču tādu iespēju ļoti daudzām pasaules valstīm nav,” tā J. Staris.Otrs nozīmīgs lielformāta bērza saplākšņa patērētājs ir autorūpniecība. „Ticu, ka autorūpniecība Eiropas Savienībā neiznīks, tāpat kā būvniecība, kura ir vēl viens ļoti būtisks Rēzeknes novadā ražoto lielformāta bērza saplākšņa produktu patērētājs,” norāda J. Staris. Viņš atzīst, ka uzņēmuma produkcijas lielākais noieta tirgus ir Eiropa.
Jaunas iespējas
„Jauna ražotne nozīmē ne tikai lielākus bērza lielformāta saplākšņa ražošanas apjomus salīdzinājumā ar esošajiem, bet arī jaunu produktu ražošanu, turklāt jaunākas ražošanas tehnoloģijas ļauj taupīgāk izmantot koksnes resursus un palielināt to lietderīgo iznākumu,” uz jautājumu par jaunas ražotnes dotajām iespējām atbild J. Staris. Viņš atzīst, ka kopumā jaunā ražotne palielinās pieprasījumu pēc finiera un tā ražošanai nepieciešamajiem finierklučiem. „Lielākoties jaunā rūpnīca izmantos uzņēmumā saražoto finieri, bet daļa tiks piegādāta no māsas kompānijas Lietuvā (Likmere), kas, tāpat kā Verems RSEZ SIA, ir Latvijas Finieris koncernā ietilpstošs uzņēmums,” par saplākšņa ražošanai nepieciešamā finiera ieguves avotiem atbild J. Staris.
80 jaunas darba vietas
Izveidojot jaunu ražotni, par vairāk nekā 25% Veremā pieaugs arī darbavietu skaits. „Ja 2024. gada nogalē uzņēmumā tieši bija nodarbināti vairāk nekā 300 cilvēki, tad 2025. gada nogalē to skaits jau pārsniedz 400, kas nozīmē, ka ir radītas jaunas darbavietas, kuras palielina arī darba apjomu apkaimē strādājošajiem pakalpojumu sniedzējiem un materiālu piegādātājiem,” skaidro J. Staris. Viņš tic, ka Latvija neatteiksies no savas zemes apsaimniekošanas un koksnes resursu, kurus izmantot bērza saplākšņa ražošanai, pietiks. „Verems, investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, ir uzņēmies riskus gan attiecībā uz resursu pieejamību, gan uz gatavās produkcijas tirgus svārstībām, vēl jo vairāk, ja no ražotnes līdz Latvijas robežai nav pat 40 km,” tā J. Staris. Viņš atzīst, ka šādos apstākļos ir ļoti grūti prognozēt ieguldītā atpelnīšanas laiku.
Investīciju klusuma nebūs
Lai arī jaunajā ražotnē vēl notiek pēdējie būvniecības darbi, tomēr, pēc J. Stara sacītā, ir pietiekami daudz ideju un plānu par nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem jau esošajā rūpnīcā. „Nekāda investīciju klusuma, mēs domājam, nebūs, jo ir pietiekami daudz risināmu jautājumu, piemēram, darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kam ir nepieciešami kapitālieguldījumi,” tā J. Staris. Viņš norāda, ka tieši tāpēc arī nākamajos gados Veremā tiks investēti līdzekļi, tiesa, ne tādos apjomos, kādi tika ieguldīti jaunās ražotnes izveidei.
2026. gads kopēs 2025. gadu
„2025. gads ir sava veida 2024. gada turpinājums — tātad nosacītas stabilitātes laiks, savukārt attiecībā uz 2026. gadu nav pamata prognozēt kādas būtiskas pārmaiņas gan tāpēc, ka saglabājas tie paši ģeopolitiskie, gan arī Latvijas iekšpolitiskie riski,” uzjautājumu attiecībā uz nākamā gada prognozēm atbild J. Staris. Viņš steidz piemetināt, ka 2026. gads Latvijā tieši un netieši aizritēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu zīmē, kuru rezultāti var mainīt daudzus, tostarp meža nozarei būtiskus jautājumus.
Vizītkarte
Avots: Verems RSEZ SIA
VIEDOKLIS
Darbavieta maksā miljonu eiro
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents
Investīcijas jaunas ražotnes izveidē Verems RSEZ SIA ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai kokrūpniecībā, bet gan visā Latgales reģionā, kuru bieži nezin kādēļ daudzi noraksta, jo tas atrodas ļoti tuvu Krievijai. Latvijas kompānija nebaidās un iegulda vairāk nekā 100 miljonus eiro jaunā rūpnīcā, savukārt Ikea grupa iegādājas zemes, pārsvarā meža zemes Latgalē par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Tas tikai pierāda, ka Latgale un visa Latvija ir pievilcīga vide investīcijām.Saplākšņa produktu tirgi pašlaik ir salīdzinoši labā stāvoklī, un Verems izmanto šo situāciju, nostiprina savu konkurētspēju ne tikai šodienai, bet ar nākotnei, vienlaikus rada 80 jaunas darbavietas, kas vienam darba devējam Latgalē ir ļoti liels skaits. Ir vērts aizdomāties, cik izmaksā vienas jaunas darbavietas radīšana, jo, ieguldot 100 miljonus eiro, ir radītas 80 jaunas darba vietas, tātad viena darbavieta apstrādes rūpniecībā izmaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tas tikai apliecina, ka šādas darbavietas ir jāciena.Pateicoties Latvijā izaugušajiem bērziem un labajam pieprasījumam pasaules tirgū, bērza finiera un bērza saplākšņa ražošana Latvijā turpina augt. Jau drīzumā varēsim redzēt vēl vienu saplākšņa ražotni netālu no Ogres un arī citviet kādu finierfabriku.
