Tāds ir lauksaimnieku secinājums, analizējot Eurostat datus par augu aizsardzības līdzekļu patēriņu Eiropas Savienības dalībvalstīs.  Proti, Latvijā 2024. gadā patērēja 0,92 kg augu aizsardzības līdzekļu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kamēr Lietuvā - 1,28 kg/ha, Polijā - 1,7 kg/ha, Nīderlandē – 4,34 kg/ha, bet Maltā - pat 10,7 kg/ha, tajā pašā laikā ES vidējais patēriņš – 1,98 kg/ha. Tiek uzsvērts, ka augu aizsardzības līdzekļi ne tikai ļauj izaudzēt atbilstošu daudzumu, bet arī saglabāt ražu. 

Lauksaimniekus tramīgus dara arī tas, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un ar tiem saistītos riskus, kā arī par 50% samazināt bīstamāko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Jāņem gan vērā, ka samazinās pieejamo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu klāsts un to vietā nāk dabiskās izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi, taču to nepieciešamās efektīvās devas uz vienu hektāru esot daudzkārt lielākas.

Mazāk patērē— mazāk iegūst

„Tas, ka Latvijā izmantojam mazāk augu aizsardzības līdzekļu uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes salīdzinājumā ar līdzās esošo Lietuvu un Poliju, ir fakts, un tā iemesls ir atšķirīgas augsnes un klimatiskie apstākļi, kā arī atšķirīga lauksaimniecības struktūra, piemēram, Polijā ir ļoti liels dārzeņu un augļu sektors, kurš arī ir liels šo līdzekļu izmantotājs, un vēl jau arī ir mazāka Latvijas lauksaimnieku pirktspēja,” skaidro Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes loceklis Ģirts Ozols. Viņš atgādina, ka, lai izaudzētu kvalitatīvu augli/dārzeni, ir nepieciešami augu aizsardzības līdzekļi. „Ikviens potenciālais pircējs veikalā vēlas vizuāli veselīgu, skaistu augli, nevis ar tārpu radītiem caurumiem vai puvumu,” tā Ģ. Ozols. 

Viņš atzīst, ka Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības struktūra ir līdzīga, tas arī rada jautājumus gan par dienvidu kaimiņvalsts iegūtajām ražām, gan par to saistību ar patērēto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu. „Lietuvā ir intensīvāka lauksaimniecība nekā Latvijā un tādējādi arī tiek iegūta lielāka raža, tās apmērā nozīme ir arī kaut nedaudz, bet tomēr siltākiem laikapstākļiem, iespējams, ka Zemgalē šie rādītāji varētu būt līdzīgi ar dienvidu kaimiņvalstī sasniegto ražību,” norāda Ģ. Ozols. Viņš atzīst, ka, mainoties prasībām augu aizsardzības līdzekļiem,  Latvijā būtībā ir ļoti grūti audzēt vasaras rapsi, kurš ļoti labi garšo visādiem kukaiņiem. „Visā Eiropas Savienībā ir vienādas prasības, taču ir jauni produkti, kurus drīkst lietot tikai tad, ja tie ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī, un diemžēl Latvijā kaut kādu iemeslu dēļ ir reģistrēts mazāk šo jauno atļauto un alternatīvo produktu nekā, piemēram, Lietuvā vai vēl jo vairāk Polijā, un šis process notiek lēnāk,” secina Ģ. Ozols. 

Visu rakstu lasiet 21.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk:

ekiosks.lv