"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka sausuma ietekme uz graudkopību bija atšķirīga gan pa saimniecībām, gan kultūrām un laukiem.

"Ziemāji bija labāki, vasarāji sliktāki, bet vienas atbildes, ka viss ir slikti, arī nevar sniegt. Bija vietas, kur viss bija sauss un pat nebija ko no lauka novākt, bet citur atkal ražas ievāktas pietiekami labas," norādīja Norkārklis.

Viņš uzsvēra, ka būtiski ir tas kā zemnieki saimnieko, piemēram, cik ilgtspējīgi saimnieko, kā ievēro augu seku un maiņu, kādas tehnoloģijas izmanto. Runājot par ražību, viņš norādīja, ka kādam samazinājums bija par 10%, kādam 20-30%, bet citam par 70%.

Vienlaikus viņš piebilda, ka dārzeņkopībā šis gads varētu būt vērtējams kā salīdzinoši labs. Lai gan sausums pavasarī vairāk ietekmēja agro dārzeņu ražas, rudens vēlajiem dārzeņiem bija labvēlīgs.

Ražu ietekmējis arī lietus, bet kopumā dārzeņu sezona neizskatās slikti. Arī biškopībā sausums ietekmējis medus ievākumu.

"Katrai nozarei kopumā šajā sezonā bija izaicinājumi un kopumā saražotie apjomi ir samazinājušies," atzina Norkāklis.