Tādas bažas skanēja seminārā – diskusijā Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra, kurā lielākā uzmanība tika veltīta pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt ne tikai kūdras ieguvi, tās produktu ražošanu, bet arī stādu audzētājus, lauksaimniekus un mežsaimniekus. 

Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) aug, tomēr šajā nozarē strādājošajiem un to produktu patērētājiem stādaudzētājiem, kā arī lauksaimniekiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, jo to rezultātā kūdra varot kļūt par deficītu. 

https://www.db.lv/zinas/kudras-nozare-jau-atkal-ka-uz-naza-asmens-eiropas-regulu-del-503931

Skanēja viedoklis, ka bez kūdras izmantošanas stādu un pārtikas audzēšana ir apdraudēta un novedīs daudzas audzētavas pie bankrotiem, bet meža audzēšana būs neiespējama. Pagaidām vēl nav izdomāts alternatīvs, līdzvērtīgs substrāts, ar kuru varētu aizstāt kūdru. Klātesošie bija vienisprātis, ka jāveicina politiķu un dažādu ministriju atbildīgo ierēdņu izpratne par kūdras izmantošanu lauksaimniecībā un dārzkopībā un tās nozīmi tautsaimniecībā, kā arī par Latvijas atšķirību no citām valstīm, kur kūdru izmanto enerģētikā. Atbildīgajām amatpersonām, kas piedalās Eiropas Komisijas darba grupās, ir jāizprot un jāskaidro situācija Latvijā ar mērķi nepieļaut dienvidu valstu pārstāvju aktivitātes kūdras izmantošanas noliegšanā, neizprotot tās lomu.

Kūdru var diskvalificēt 

Kā viena no zemes nozaru biedētājām tiek minēta taksonomija – tiek izveidots pasaulē pirmais zaļais saraksts (ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma), kuru investori var izmantot, veicot ieguldījumus projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi. “Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad uzņēmums vēlēsies saņemt aizdevumu bankā, tā atvērs minēto zaļo sarakstu un secinās, vai konkrētā uzņēmējdarbība kvalificējas kā zaļa vai tomēr ne. Ja atbilst zaļajiem nosacījumiem, tad banka naudu aizdos, ja ne, tad neaizdos,” tā Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

“Bez tā, ka projekts paredz neatbalstīt kūdru vai kūdru saturošu produktu vai materiālu izmantošanu, piemēram, kā augšanas vidi, mēslojumu utt., vēl tādējādi bankās naudas aizņemšanās iespējas būs apgrūtinātas kūdras ieguvējiem, substrātu ražotājiem, kā arī šo produktu izmantotājiem, stādaudzētājiem un lauksaimniekiem,” skaidroja I. Krīgere. Viņa atzīst, ka tādējādi kūdra kā produkts kļūs ļoti ekskluzīva, to varēs atļauties iegūt un izmantot tikai retais, ko arī vēlas panākt Eiropas zaļo kustību pārstāvji.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!