PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.  

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

 Pēc tam Latvija pārņēma mūsdienīgas augkopības metodes. Tas ļāva divkāršot ražību. Ja vēl 2000. un 2001. gadā rudzu ražība bija ap 20 centneriem no hektāra, bet ziemas kviešiem 27-28 centneri no hektāra, tad Latvijas vidējā rudzu ražība 2019. gadā jau bija 43,5 centneri no hektāra, bet Latvijas vidējā ziemas kviešu ražība 2020. gadā bija 56,9 centneri no hektāra. Latvijas lauksaimniecība ir sasniegusi labāko ES līmeni bez atbilstošiem platību maksājumiem un par spīti Latvijas  visai vēsajiem klimatiskajiem apstākļiem. 2020. gadā kopējā graudaugu raža Latvijā bija 3,5 miljoni tonnu. Tiklīdz tika atmesti visi sociālistiskie eksperimenti, tad Latvija no Maskavas gaļas ceha pārtapa par agrāru milzi un ieņēma sev atbilstošu lomu pasaules ekonomikā. Ikgadējā rudzu kopraža, ja neņemam vērā ļoti nelabvēlīgus gadus, pārsniedz 100 tūkstošus tonnu, bet ziemas kviešu kopraža labākajos gados pārsniedza divus miljonus tonnu.

Bez ražības un kopražas daudz svarīgāks rādītājs ir graudu iepirkuma cena. Kopraža, reizināta ar iepirkuma cenu, ir Latvijas lauksaimnieku ienākumi. Tas ir tas, ko lauksaimnieki var tērēt savos pirkumos šeit. Ir obligātie tēriņi elektrībai, degvielai, minerālmēsliem, pesticīdiem u.c. Savukārt  visi ienākumi virs minimālo izmaksu līmeņa ir ģenerators citām nozarēm, kas iekustina ekonomisko izaugsmi. 

Visu rakstu lasiet 5.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!