To intervijā Dienas Biznesam stāsta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. 

Viņš atzīst, ka visa pasaules ekonomiskā sistēma, kura bija līdz šā gada 24. februārim, vairs nepastāv, ar vienu vēzienu daudzu gadu darba rezultāts tika sagrauts, tās vietā taps jauna, kuras izveidei un regulācijai būs vajadzīgi daudzi gadi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija lauksaimniecībā, jo ēst cilvēkam jau vajadzēs vienmēr, neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze vai karš?

Lauksaimniecība nav izņēmums un, tāpat kā daudzas citas jomas, atrodas smagā pārejas posmā, ko daudzi vēl joprojām pat neredz. Proti, ir būtiski sadārdzinājušies lauksaimniecībā nepieciešamie resursi, un šis sadārdzinājums nav mērāms dažos procentos, bet gan ir vairākas reizes, vienlaikus šis pieaugums nav ietverts produkcijas gala pārdošanas cenās.  Lai arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Latvijā bija cerības, ka tieši pārdošanas cenu pieaugums būs tas, kas kompensēs izmaksu pieaugumu, tomēr pašlaik šīs cerības ir būtiski sašķobījušās. 

Proti, graudkopības un augkopības produkcijas realizācijas cenas kopš vasaras vidus ir sarukušas par apmēram 100 eiro/t, un, lai arī pašlaik to tālākais kritums netiek novērots, tomēr pašreizējais cenu līmenis ir tāds, kas nekompensē reālo izmaksu pieaugumu. Šā gada raža ir iegūta uz pērn par tā brīža cenām iepirktajiem minerālmēsliem, dīzeļdegvielu, augu aizsardzības līdzekļiem un citiem ražošanai nepieciešamajiem materiāliem, kas ļauj atskaitēs  redzēt labu peļņu. Tikai viena nianse — šodienas minerālmēslu cenas ir ap 900 eiro/t, bet pērnruden bija  250 - 300 eiro/t, kas tobrīd daudziem šķita jau ļoti augsta cena. Šāds izejvielu cenu pieaugums nebūt nav iecenots pašreizējās kviešu vai rapša eksporta cenās.  

Ja 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu  rēķinājāmies ar  pašizmaksas pieaugumu 25-30%, tad lielie lauksaimniecības stratēģi aprēķinājuši, ka  2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu jārēķinās ar vēl vismaz +100%  lielu pieaugumu, un tas arī nozīmē —  pašreizējās cenas nespēj nosegt šādā tempā augošas izmaksas. Šis ir ļoti būtisks aspekts Latvijas lauksaimniekiem, kuri gan patriotisku, gan administratīvi birokrātisku iemeslu dēļ ļoti ātri atteicās no visa, kas nāca no austrumiem, — izejmateriāliem,  energoresursiem, infrastruktūras pakalpojumiem, bet gatavās produkcijas realizācija pieredz paradoksālu ainu – tai ar savu lielo pašizmaksu brīvā, neregulētā tirgū jākonkurē ar tiem pašiem Krievijas graudiem, piemēram, Āfrikas un Āzijas tirgos. Šāda situācija nerada pamatu finanšu stabilitātei un rentabilitātei nākotnē. Tas, ko redzam pašlaik, ir vēl tikai sākums lielajai transformācijai.

Visu interviju lasiet 27.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!