2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.
Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.
Transformācijai vajag naudu
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atgādināja, ka ES, lemjot par zaļo lauksaimniecību, tika definēti mērķi, kuru sasniegšana iespējama, ja tam ir attiecīgs finansējums. Latvija joprojām nav sasniegusi ES vidējos rādītājus, piemēram, tiešmaksājumu apmērā, vienlaikus Eiropas prasības dzīvnieku labturībā, augu aizsardzībā, pesticīdu izmantošanā ir ļoti finansiāli ietilpīgas, tieši tāpēc Latvijā strādājošie lauksaimnieki atrodas daudz sliktā situācijā salīdzinājumā ar veco ES dalībvalstu zemniekiem.
"Skan pārmetumi, ka lauksaimnieki pārāk daudz izmanto augu aizsardzības līdzekļus, tajā pašā laikā pēc izmantoto augu aizsardzības līdzekļu daudzuma uz vienu hektāru ES līmenī Latvijas zemnieki ir sarakstā beigās," uz paradoksālo situāciju norāda E. Treibergs. Viņaprāt izvirzot prasību: samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, vajadzētu vienoties par indikatīvajiem rādītājiem, jo Latvijā un citās ES dalībvalstīs tie ir ļoti atšķirīgi. "Latvijas mērķis, nav augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā sasniegt veco ES dalībvalstu līmeni, bet gan tos lietot saprātīgi," uzsver E. Treibergs.
Jāņem vērā, ka pilnībā atsakoties no augu aizsardzības līdzekļiem būs jautājums vai attiecīgās kultūras Latvijā vispār tiks audzētas. "Latvijā pietiek vietas gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai lauksaimniecībai, ministrija ir jau daudz darījusi bioloģiskās saimniekošanas atbalstīšanai, taču šīs pārtikas kontekstā jautājums ir par to cik daudz patērētāju maciņš to atļauj iegādāties," skaidro E. Treibergs. Viņš atgādina, ka pēc ANO datiem pasaulē badu cieš simtiem miljonu cilvēku. Vienlaikus ir vēlme samazināt CO2 izmešu apmērus, kur viens no to lielākajiem avotiem ir transports, tāpēc E. Treibergs uzskata, ka nevajadzētu vest (importēt) no citām valstīm to, ko varam saražot tepat Latvijā un skolās, bērnudārzos, slimnīcās iepirkumos izvēlēties tieši pašmāju produktus. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka vienā dienā pārorientēt lauksaimniecību nav iespējams, turklāt produkciju var ražot tikai, tad, ja tai ir pieprasījums un to var pārdot tirgū. Viens no produkcijas realizācijas būtiskākajiem faktoriem ir cena, bet publiskajos iepirkumos uzvar tie, kuri piedāvā zemāko cenu.
Sen izpildīti
Daudziem Latvijas lauksaimniekiem ir izbrīns «ko tad mums samazināt, ja teju neko nelietojam vai lietojam vairākas reizes mazāk». Būtībā Latvijā nav lielu iespēju samazināt ne augu aizsardzības līdzekļu, ne minerālmēslu izmantošanu, jo vidēji uz katru hektāru lietojam tos daudz mazāk kā ES vecajās dalībvalstīs. Pēc Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas- Burmistres sacītā vidēji uz 1 ha lauksaimniecības zemes ES lieto 2,2 kg augu aizsardzības līdzekļu un arī mērķis to patēriņu samazināt līdz 1,1 kg 2030. gadā nozīmētu, ka Latvija ar savu patēriņu 0,82 kg uz vienu hektāru var turpināt kāpināt lauksaimniecisko ražošanu audzējot ražīgākas lauksaimniecības kultūras un apgūt zemes, kuras pašlaik netiek izmantotas lauksaimniecībā. "Diemžēl šādas pieejas nav, jo uzstādījums ir ka ikvienai ES dalībvalstij augu aizsardzības līdzekļu lietošana jāsamazina par 50%, bet tas nav godīgi, tieši tāpat kā ar platībmaksājumiem," uzsvēra M. Dzelzkalēja- Burmistre.
Viņa norāda, ka faktiski Latvija un vēl vairākas ES dalībvalstis, kur jau maz lieto augu aizsardzības līdzekļu būtībā izvirzīto mērķi ir sasniegušas un būtībā nekas nebūtu jādara. "Par to mums būtu jāsaņem kādi bonusi, jo gan antibiotiku, gan augu aizsardzības līdzekļu lietošanā esam ne tikai izpildījuši, bet pat pārpildījuši ES plānu, nevis mums būtu jādara vēl kaut kas papildus," tā M . Dzelzkalēja- Burmistre.
Jo ātrāk. jo lētāk
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, bioloģiskās z/s Salenieki saimnieks Gustavs Norkārklis uzskata, ka zaļais kurss, kurš raisījis daudz dažādas diskusijas un tā izvirzītie mērķi ir pārāk dramatizēti, jo tie nebūt nav nesasniedzami. «Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermans, kurš atbildīgs par zaļo kursu un kuru dēvē par zaļo radikāli, norādījis jo ātrāk sāksim, jo lētāk izmaksās visas pārtikas sistēmas reforma,» norādīja G. Norkārklis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka tāda ES dalībvalsts kā Nīderlande, kurā ir ļoti intensīva lauksaimniecība ES mērķi — 25% lauksaimniecības zemes — bioloģiskajai lauksaimniecībai, ir sākotnēji teju vai nereāls mērķis, zemkopības ministrs saaicināja zinātniekus, lai atrastu risinājumus, kuri šo nereālo mērķi ļautu padarīt par par reālu. "Latvija nebūt nav Nīderlande un arī mums būtu vairāk jāmeklē iespējas šī mērķa sasniegšanai," skaidro G. Norkārklis.
Viņš arī piemetināja, ka ne jau tikai ES, bet arī citas pasaules valstis domā par to kā padarīt tautsaimniecību zaļāku. "Skan pārmetumi, ka bioloģiskie saņem ievērojami lielākus maksājumus, kaut arī tie ir zemāki nekā vidēji ES, turklāt, piemēram, Lietuvā atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir divas reizes lielāks, nekā Latvijā," skaidroja G. Norkārklis.
Balansa meklējumi
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs norāda, ka svarīgākais instruments būs Kopējā lauksaimniecības politika 2023.-2027. gadam. Pieaugošais cilvēku skaits uz zemes no vienas puses un sabiedrības gaidas pēc kvalitatīvas un ilgtspējīgas pārtikas no otras puses rada globālais izaicinājumu kā šo situāciju sabalansēt, kā paēdināt visus iedzīvotājus, vienlaikus saglabājot taisnīgus ienākumus zemniekiem un domājot par vides ilgtspēju. J. Grasbergs uzskata, ka balanss būs jāmeklē trijās pozīcijās — pārtikas nodrošinājumā, vides ilgtspējā un ražotāju ienākumos. "Pārtikas nodrošinājums jāsabalansē ar ražotāju ienākumiem un vides ilgtspēju," tā J. Grasbergs. Jāņem vērā, ka šajā kontekstā būs jautājums par augstākām produktu cenām un pārtikas pieejamību mazturīgiem iedzīvotājiem. No vides ilgtspējas būtu jāmazina liellopu skaits, bet tādējādi samazinātos gaļas produktu pieejamība, ražotājiem — lielāki ienākumi un intensīvāk izmantoti dabas resursi. Politikas veidotājiem būs jāsaskaras ar domstarpībām un dažādu interešu pretrunām, kuru izlīdzināšana arī būs politiķu uzdevums. J. Grasbergs prognozē, ka būs sabiedrības grupas, kuras prasīs pārtiku par viszemāko iespējamo cenu, būs grupas, kuras vides faktoru stādīs augstāk par pārtikas pieejamību, savukārt ražotāji vēlēsies vairāk nopelnīt. "Ražotājiem jādomā par inovācijām, jaunām tehnoloģijām, piegāžu ķēžu īsināšanu utml., lai spētu atrast labākos iespējamos risinājumus," tā J. Grasbergs.
Der zināt!
Eiropas Komisijas Zaļa kursa ietvaros noteiktie mērķi 2030. gadam
Avots: J. Grasberga prezentācija
