Tostarp viņš atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nav vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.

Pēc Gūtmaņa teiktā, ir divi iespējamie risinājumi - vai nu katrs lauksaimnieks iemaksā, piemēram, piecus eiro no hektāra gadā, ko lauksaimnieki neatbalstīja, vai arī līdzekļus var paņemt no kāda Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājuma, samazinot tiešmaksājumus, piemēram, par pieciem eiro no hektāra, taču arī šo variantu lauksaimnieki neatbalstīja.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lauksaimniekiem ir bažas par sistēmas izjaukšanu tajos segmentos, kuros labi strādā apdrošināšana. Lauksaimnieki, kuriem ir apdrošināšana, uzskata, ka šāda Riska fonda izveide nav nepieciešama, bet tie saimnieki, kuriem apdrošināšana nav pieejama, uzskata, ka fonds ir nepieciešams.

Gūtmaņa ieskatā jautājumu jāturpina skatīt un atkārtotas diskusijas varētu notikt, runājot par nākamo ES plānošanas periodu.

Tāpat Gūtmanis pauda viedokli, ka lauksaimnieki būs spiesti nonākt pie kaut kāda Riska fonda risinājuma, tostarp viņš minēja, ka šāds fonds varētu būt nepieciešams visas Eiropas mērogā.

LOSP ir biedrība, kas apvieno vairāk nekā 50 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.