Īpaši jutīgi tas skar tās lauksaimniecības nozares, kurām ir izteikti dominējošs eksports, tostarp augkopību, kur ražošanas izmaksu pieaugums tieši mazina spēju konkurēt starptautiskajos tirgos.  “Eiropas Savienībai pašreizējos apstākļos uz kādu laiku būtu jāatliek CO₂ nodokļa piemērošana (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms — Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM) no trešajām valstīm importētajiem minerālmēsliem, jo pretējā gadījumā ne tikai virkne Latvijas lauksaimnieku nonāks iznīcības priekšā,” skarbi kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš atzīst, ka lauksaimnieki jau trešo gadu pēc kārtas ir saskārušies ar sava veida force majeure apstākļiem, kā rezultātā viņu finansiālo iespēju koridors ir kļuvis ārkārtīgi šaurs, bet daļai saimniecību jau ir reāls izdzīvošanas jautājums. 

“Diemžēl izdzīvošanas problēma neskar tikai mazās lauku saimniecības, kurās investīcijas tehnoloģijās un ražošanas pamatlīdzekļos ir bijušas minimālas, bet arī tās, kur īpašnieki ir ieguldījuši desmitiem, simtiem tūkstošus un pat miljonus eiro. Dabas untumu un tirgus svārstību dēļ plānoto ienākumu vietā ir būtiski mazāki rezultāti, kas neļauj atbilstoši sākotnējiem biznesa plāniem pildīt saistības un atmaksāt aizņēmumus,” uzsver R. Feldmanis. Viņaprāt, 2026. gada kārtējais force majeure — degvielas cenu straujais kāpums apvienojumā ar minerālmēslu cenu uzrāvienu — rada sprādzienbīstamu situāciju, kas prasa nekavējošu rīcību. “Īpaši kritiska ir investīciju problēma nākamā gada ražā — lai zemi un citus resursus izmantotu efektīvi, tie ir savlaicīgi jāapstrādā un jākultivē. Ja šobrīd lauksaimniekiem nav finansiālu iespēju ieguldīt ražošanā, tad apdraudēta tiek ne tikai nākamā raža, bet arī nozares ilgtspēja kopumā,” uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs.

Pamatīga šūpošanās

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits atzīst, ka situācija ir sarežģīta un to izjūt ne tikai Latvijā, Baltijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs. “Analizējot slāpekļa un kompleksā minerālmēslojuma importu periodā no 2020. līdz 2025. gada nogalei, redzams, ka 2025. gada pēdējo mēnešu kopējais imports (177 409 t) ir viens no zemākajiem pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2025. gadā vērojams izteikts kritums (-19% salīdzinājumā ar importu 2024. gada nogalē), kas norāda uz zemāku pieprasījumu vai piesardzīgāku iepirkšanos lauksaimnieku vidū. Tādējādi var secināt, ka 2025. gada nogalē slāpekļa un kompleksos minerālmēslus pirka ievērojami mazāk nekā vidēji iepriekšējos piecos gados un imports ir noslīdējis līdz zemākajam punktam šajā periodā,” skaidro N. Šmits.  Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu dati par neto apjomiem (imports mīnus eksports) rāda atšķirīgas tendences dažādās mēslošanas līdzekļu grupās, taču kopumā var secināt, ka tirgus ir kļuvis svārstīgāks un, iespējams, tas atspoguļo reakciju gan uz cenu, gan pieejamību, gan ģeopolitiskajām izmaiņām. 

Visu rakstu lasiet 31.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.