To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, Latvijas valdībai ir jāspēj būt drosmīgai un pateikt skaidri savu noraidošo pozīciju ļoti daudzos jautājumos, kur piedāvātie Eiropas Savienības risinājumi ir pretrunā pašmāju lauksaimniecības produkcijas audzētājiem un pārstrādātājiem, viņu konkurētspējai.

Kas tās ir par iespējamām prasībām, kuras Latvijai būtu jānoraida?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies daudzi uzstādījumi attiecībā uz pārtikas ražošanu – mazāku augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu patēriņu, lielāku uzsvaru uz bioloģisko saimniekošanu, vienlaikus arī mazāku piesārņojumu, tīrāku apkārtējo vidi, tostarp arī gaisu. Ārēji visi šie uzstādījumi ir saprotami un loģiski, tomēr to izpilde var kļūt par savdabīgu šķērsli attīstībai ne tikai lauksaimniecībai, pārtikas pārstrādei, bet arī citām nozarēm, piemēram, mežsaimniecībai, kokapstrādei un citām apstrādes rūpniecības nozarēm, jo īpaši, ja tās atradīsies apdzīvotā vietā vai to tuvumā. Proti, 2024. gadā spēkā stājās Dabas atjaunošanas regula, pašlaik tapšanas stadijā ir Gaisa aizsardzības likumprojekts, un teju tikko Eiropas Savienība ir laidusi klajā jaunu ūdens noturības stratēģiju. Šie nozīmīgie dokumenti ir vērsti ne tikai uz dažiem iedzīvotājiem, zemes apsaimniekotājiem, bet uz visu Latvijas sabiedrību, it īpaši lauksaimniekiem, bet vēl jo vairāk apstrādes rūpniecību. Diemžēl neviens nav garantējis, ka neradīsies vēl kādi citi saimniekošanu Latvijā ietekmējoši uzstādījumi vai prasības, vēl jo vairāk, ja Latvijas valdība neaizstāvēs nozares, kuras Latvijā sekmīgi darbojas. Būtībā nekāds jauns divritenis nav jāizdomā – Latvijas valdībai ir jāieņem valstij atbilstoša pozīcija: ja nosacījumi vai to sekas kaitē Latvijā strādājošo interesēm – prasa nesamērīgus kapitālieguldījumus vai pat pastāv slēgšanas risks –, tad tādas prasības vai nosacījumus saturošiem dokumentiem ir jāliek veto vai arī jāpanāk izņēmuma tiesības attiecīgās prasības nepiemērot. Šādu pozīciju visām jomām valsts var izstrādāt, kā pamatu izmantojot zinātnieku atzinumus (pieaicinot attiecīgās nozarēs, kuras konkrētās prasības skar), kas balstīti uz pētījumiem Latvijā, nevis pieņēmumu pieņēmumiem vai vispārinājumiem, kas radīti pavisam citā vidē.

Visu interviju lasiet 8.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.