To rāda sagatavotais  kooperatīvās sabiedrības 2024. gada pārskats. "Izaugsme pērn ir bijuši ļoti veiksmīga un tās pamatā ir mainītie sadarbības modeļi,  īstenotie darbības pilnveides pasākumi un tirgus situācija. Proti 2023. gadā kooperatīvam bija 74 biedri, bet 2024. gada nogalē — 91 biedrs, ir apvienojušies divi kooperatīv, ir pievienojušies nozīmīgi spēlētāji, kas kopumā rezultējas arī ar 29,4% neto apgrozījuma pieauguma," pērnā gada finansiālās darbības rādītāju pieauguma iemeslus skaidro kooperatīvās sabiedrības Piena loģistika valdes loceklis Vilnis Vorobjovs. 

Viņš norāda, uz vēl vienu būtisku neto apgrozījuma pieauguma nozīmīgu faktoru — piena tirgus cenu kāpumu. "Šķiet esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuri  izmainījuši sadarbības modeli ar piena pārstrādes uzņēmumiem. Proti pērnā gada laikā uzsākām pārslēgt līgumus ar piena pārstrādātājiem par ilgtermiņa piena  iepirkuma cenu (līdz tam izmantoja biržas cenas), kas tādējādi piena ražotājiem rada prognozējamu piena cenu ilgtermiņā, kam var pakārtot attīstības un izaugsmes plānus," skaidro V. Vorobjovs. 

Viņš norāda, ka pašlaik 100% visi līgumi ar pārstrādātājiem ir noslēgti balstoties uz ilgtermiņa piegādes cenām, un vairs netiek spēlēts uz biržas piena cenu kāpumu vai kritumu.

Atjauno autoparku

V. Vorobjovs norāda, ka kooperatīva fokusā ir piena pārvadāšanas autoparka atjaunošana izmantojot ES struktūrfondu atbalstu. "Šajā dienās saņemsim divas piena pārvadāšanas automašīnas, kuras kā degvielu izmantos CNG un augustā vēl divus pienvedējus, kuri kā degvielu izmantos dīzeļdegvielu," skaidro V. Vorobjovs. Viņš norāda, ka pērn jau ir iegādātās divas jaunas automašīnas. "Kopējās investīciju apjoms, bez atbalsta ir viens miljons eiro," uz lūgumu minēt ieguldījumu apmērus, atbild V. Vorobjovs. Viņš norāda, ka piena piegāde notiek gan uz Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā strādājošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem. 

Kaimiņvalstu faktors

"Diemžēl vēsturiski, bet Latvijā lielākie pārstrādes uzņēmumi salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijā strādājošajiem pārstrādātājiem ir salīdzinoši nelieli, jo mūsu sadarbības partneri ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī ik dienu pārstrādā trīs līdz četras reizes vairāk piena nekā partneri Latvijā," uz jautājumu par piena realizācijas tirgiem, atbild V. Vorobjovs. Viņš kā piemēru rāda, ka Roķišku (Lietuvā) rūpnīcu, kura var pārstrādāt 1400 t,  Igaunijā — pašlaik pārstrādā 700 t, bet maksimālā kapacitāte ir 1200 t dienā — Latvijā tādu diemžēl nav. "Piena Loģistika ik dienu savāc apmēram  280 – 290 t svaiga piena," uz jautājumu par kooperatīva piegādes apjomiem atbild V. Vorobjovs.

Pārstrādei vajadzēs vairāk  

"Stabila piena cena ilgtermiņā, jaunas pārstrādes jaudas, kooperatīva biedriem ļauj iegudīt savu saimniecību attīstībā, taču jārēķinās, ka slaucamo govju skaita palielināšana nav ātrs process," tā V. Vorobjovs. Viņš gan prognozē, ka pakāpeniski pieaugs gan govju skaits, gan arī saražotā piena apjoms, kas radīs vēl lielāku neto apgrozījumu gan pašiem piena ražotājiem, gan Piena Loģistikai. "Kaimiņos piena pārstrādes rūpnīcas palielina savu jaudu, arī Latvijā tiks atvērta  siera jauna ražotne, kurai būs nepieciešams piens, taču piena ražošana tiks strauji izaugt nevarēs un tas nozīmes tirgus pārdali," prognozē V. Vorobjovs. Viņš gan atzīst, ka būtībā teju vai visur pasaulē būtiskākais jautājums piena ražošanā ir  novecošanās, jo jaunā paaudze ļoti netiecās uz šo jomu, kaut arī progresīvajās saimniecībās ir investējušas lielas summas, tostarp IT tehnoloģijās, kas to būtiski mainījušas, jo ir liela automatizācija, kur strādā roboti.