To intervijā Dienas Biznesam pauda fermas vadītājs Nauris Kūlis un SIA Vaiņodes bekons valdes loceklis Kārlis Kavass.

Vaiņodes bekons ir uzņēmums, kas šī gada sākumā guva plašu atpazīstamību līdz ar paziņojumu par cūku mēra uzliesmojumu fermā un sekojošo paziņojumu par 22 tūkstošiem cūku, kas būs jālikvidē. Pastāstiet īsumā par uzņēmumu! Kad sākāt, cik ilga ir uzņēmuma vēsture, cik nodarbināto?

K.K.: Uzņēmums ir relatīvi jauns, un tas nav tapis uz padomju laiku fermas bāzes. Fermas būvniecība Vaiņodes pagastā tika pabeigta 2009. gadā. Kopš tā laika arī notiek aktīva saimnieciskā darbība. Šobrīd uzņēmumā ir 38 darbinieki. Esam viens no lielākajiem darba devējiem Vaiņodes pagastā. 

N.K.: Mums ir pilna cikla ferma. Tas nozīmē, ka fermā notiek viss ražošanas cikls – pašu sivēnmāšu ganāmpulks atražo piena sivēnus, kuri tiek audzēti un nobaroti līdz 100-110 kg pārdošanas svaram. Pērn arī bija pirmais gads, kad spējām pilnvērtīgi atjaunot sivēnmāšu ganāmpulku ar pašu ataudzētām jauncūkām, iztiekot bez šķirnes dzīvnieku pirkšanas no Dānijas, kā tas bieži tiek praktizēts reģionā. Uz pagājušā gada beigām izdevās strauji palielināt sivēnmāšu ganāmpulku gandrīz līdz 1500 sivēnmātēm, kas bija plānots kā pamats vēsturiski augstiem ražošanas rādītājiem šogad. Vēl pirms dažiem gadiem fermā tika strādāts ar aptuveni 1200 sivēnmātēm.

SIA Vaiņodes bekons ir SIA Vaiņodes Agro Holding sastāvdaļa. Vai tas nozīmē, ka paši ražojat arī cūkbarību?

K.K.: Jā, šis uzņēmums ir daļa no SIA Vaiņodes Agro Holding, tāpat kā SIA Vaiņodes Agro, kas ir uzņēmums, kura īpašumā ir zeme, tostarp lauksaimniecības, tomēr ar graudkopību paši vairs nenodarbojamies un zemi iznomājam vietējiem zemniekiem. Savulaik uzņēmums tika radīts ar mērķi apkalpot biogāzes ražotnes SIA Buture un SIA Gas Stream, kas arī bija daļa no holdinga. Pērn biogāzes aktīvi tika pārdoti, un šobrīd vienīgais aktīvais uzņēmums grupā ir palicis SIA Vaiņodes bekons. 

Tas nozīmē, ka visu pārtiku, tostarp graudus, cūku barošanai iepērkat? Vai iepērkat arī no vietējiem zemniekiem?

K.K.: Jā, iepērkam gandrīz pilnībā no tuvējiem zemniekiem. Esmu ar uzņēmumu saistīts kopš 2012. gada un esmu pamanījis izmaiņas apkārtnē. Tiklīdz fermas vajadzībām tika uzsākts regulārs ikgadējs graudu iepirkums, bija redzams, kā aktivizējas mazie apkārtnes zemnieki, kuru lauki līdz tam netika pilnvērtīgi apsaimniekoti. Mazām zemnieku saimniecībām nelielo apjomu dēļ nav lielas jēgas organizēt lauku apstrādi un ražas vākšanu nelieliem apjomiem, jo transportēšana līdz tuvākajam nodošanas objektam un pirmapstrādes pakalpojumi tajā rada lielas izmaksas. Nelielais attālums līdz mūsu kompleksam padara audzēšanu finansiāli pievilcīgāku. Beidzot varēja audzēt arī nelielās platībās. Apkaimē ir parādījies daudz sakoptu lauku, un tas noteikti ir arī mūsu nopelns. Gadā fermas vajadzībām tiek iepirkti 10 tūkstoši tonnu graudu. Tas nozīmē, ka vietējā ekonomikā ieplūst 1,5 līdz 2 miljoni eiro, kas nonāk vietējo zemnieku kabatās, ļauj viņiem attīstīt saimniecības, un noteikti daļa līdzekļu caur ikdienas patēriņu paliek arī pagasta ekonomikā. 

Fermas attīstība no 2009. gada līdz 2025. gada beigām?

K.K.: Pirmsākumā bija nedaudz cita izpratne par biznesa organizēšanu un izmantojamo ģenētiku. Cūku šķirnes mēdz būt dažādas, katra ar savām priekšrocībām un trūkumiem. Ferma darbu sāka ar mazražīgāku, bet pēc tā laika uzskata vieglāk audzējamu un mazāk prasīgu šķirni. Šobrīd praktiski visi lielie Baltijas reģiona cūku audzētāji strādā ar Dānijas ģenētiku, kas ir visražīga.

Visu interviju lasiet 17.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.