Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem. 

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs uzskata, ka šāds solis faktiski iznīcinātu kopējo lauksaimniecības politiku, vienlaikus apdraudot saimniecību dzīvotspēju, lauku apdzīvotību un pārtikas drošību gan Latvijā, gan visā ES. 

“Lēmumi, kuri tuvākajos gados tiks pieņemti saistībā ar nākamo Eiropas daudzgadu budžetu faktiski atbildēs uz jautājumu – būt vai nebūt Eiropas lauksaimniecībai. Pēdējos gados Eiropas lauksaimniecības politika ir mēģinājusi savienot divas nesavienojamas lietas – no vienas puses ar dažādiem regulējumiem uzlikusi pasaulē augstākās pārtikas ražošanas prasības, būtiski ceļot ražošanas izmaksas. No otras – pieprasījusi maksimāli lētu pārtiku patērētājam. Šādas politikas rezultātā pārtikas ražotāji Eiropā ir nolikti punktā, kur pēdējos piecus gadus faktiski ir darbojušies ar mīnusu. Un vienīgais, kas saimniecības notur “virs ūdens”, ir ES tiešmaksājumi. 

Likvidējot Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku, tiks likvidēta arī pārtikas ražošana, kas ir fundamentāli svarīga Eiropas drošībai. Esam redzējuši kā diktators Putins pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šantažēja Eiropu un citus reģionus ar enerģētikas un pārtikas plūsmām. Pretstatā enerģētikas sektoram, kur ES trīs gadus pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām nespēj pilnībā “nokāpt no Krievijas energoresursu adatas”, Eiropas ilgstošās investīcijas lauksaimniecības politikā demonstrējušas izcilu rezultātu. Putina mēģinājumi izmantot pārtiku kā ieroci pret Eiropu nedarbojās,” skaidro Valters Zelčs.

V. Zelčs atgādina, ka papildus ārējās drošības aspektam investīcijas Kopējā lauksaimniecības politikā ir nodrošinājušas vēsturiski zemākās pārtikas cenas (attiecībā pret ienākumu līmeni) Eiropas iedzīvotājiem. Turklāt ES ražotā pārtika vērtējama kā globāls etalons pārtikas drošuma, tīrības un zemās vides ietekmes aspektos.