Šķidrie olu produkti ir kļuvuši par nozīmīgu ienākumu avotu olu ražotājiem, vienlaikus ļaujot paplašināt eksporta ģeogrāfiju līdz Jaunzēlandei, Honkongai un Bahamu salām un diversificējot noieta tirgu riskus.
“Olu ražošana ir process, kurā ne visas olas ir realizācijai piemērotā izskatā un atbilstošā kvalitātē, tāpēc tās olas, kurām ir neatbilsošs izmērs, tiek konstatētas mikroplaisas čaumalā vai kuru čaumala nav tīra, tiek novirzītas uz pārstrādi,” stāsta AS Balticovo valdes locelis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka minēto iemeslu dēļ vidēji ik gadu apmēram 15% no saražotajām olām tiek izmantotas dažādu – lielākoties šķidro – olu produktu ražošanai. “Speciālā iekārtā tiek ieplēsta čaumala, īpašā trauciņā izdrebinot tiek atdalīts baltums no dzeltenuma, un tad pēc pieprasījuma tiek ražoti trīs atsevišķi produkti – olu dzeltenums, olu baltums vai arī kopējā olu masa, dēvēta arī par olu melanžu,” skaidro T. Auškāps. Viņš atgādina, ka vislielākais pieprasījums ir uz kopējo olu šķidro masu, kam seko šķidrais olu baltums, ko izmanto proteīna produktu ražotāji, savukārt dzeltenumu lielākoties iegādājas konditorejas un mērču ražotāji. “Pārtikas ražotāji, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,” uz lūgumu minēt nozares, kuras iegādājas šķidros olu produktus, atbild T. Auškāps. Viņš atzīst, ka olu šķidrajiem produktiem ir ierobežots realizācijas termiņš, kuru pasterizējot iegūst 28 dienu termiņu, taču, ja pievieno konservantus, tad līdz pat 90 dienām, bet tālāku noieta tirgu sasniegšanai izmanto šoka saldētavu.
1000 tonnu mēnesī
Balticovo vidēji ik mēnesi saražo aptuveni 1000 t šķidro olu produktu. “Ja olai čaumalā ir būtiska izcelsmes valsts, dējējvistu labturība vai turēšanas metode (sprostos, kūtīs vai brīvos turēšanas apstākļos dētas olas), tad šķidrajiem olu produktiem šādām prasībām tik stingru robežu vairs nav,” skaidro T. Auškāps. Viņš norāda, ka, lai arī uzņēmums šķidros olu produktus piegādā arī to industriālajiem patērētājiem Latvijā, tomēr mūsu valstī tiek izmantoti arī trešajās valstīs ražoti analogi produkti. “Konkurence ir pietiekami sīva, jo, piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā ir attīstīti uzņēmumi, kuri nodarbojas ar olu produktu ražošanu, kaut arī tiem nav pašiem savu dējējvistu fermu, un olas pērk tirgū,” uz jautājumu par būtiskajiem spēlētājiem šķidro olu produktu segmentā atbild T. Auškāps. Viņš piebilst, ka ir bijušas situācijas (pēc Lieldienām), kad patērētāji samazina olu patēriņu un to saražotās, bet tajā brīdī nepieprasītās olas nav iespējams pārvirzīt uz šķidro olu produktu ražošanu, tad tās tiek realizētas ārvalstu lieliem olu produktu ražotājiem.
20% ienākumu daļa
“No neauditētā uzņēmuma neto apgrozījuma 160 miljoniem eiro 2025. gadā šķidro olu produktu devums ir apmēram 20%,” skaidro AS Balticovo eksporta daļas vadītājs Lauris Krastkalns. Viņš uzsver, ka šāds šķidro olu produktu ienākumu pienesuma īpatsvars ir apzināti kontrolēts gan no olu ražošanas, gan no finansiālā ienesīguma pievilcības skatupunkta. Uz jautājumu, vai uzņēmums varētu palielināt šķidro olu produktu ražošanas apjomus, L. Krastkalns atbild: “Jā, varētu, bet ar vairākiem nosacījumiem — pietiekama pārstrādes kapacitāte un spēja iegūtos šķidros produktus realizēt ar ienesīgumu, kas apmierina uzņēmuma izaugsmes ambīcijas.” Viņš atgādina, ka šķidro olu produkti daļēji tiek ražoti no olām, kuras nav iespējams realizēt fasētā veidā lielveikalos. Lai palielinātu šķidro olu produktu apjomu, nāktos samazināt veikalos pārdodamo olu daudzumu. “Jautājums ir par konkurenci olas kā izejvielas izmantošanā starp dažādiem produktiem Balticovo kopējā produktu portfelī, kuriem ir atšķirīgi rentabilitātes rādītāji,” skaidro L. Krastkalns. Viņš norāda, ka šķidrajiem olu produktiem un olām ir kopīgi un arī atšķirīgi noieta tirgi tieši no ekonomiskā izdevīguma skatupunkta.
Mājas tirgū Baltijā — 25%
“Uzņēmuma startēģijā ir definēts, ka Baltijas valstis ir mājas tirgus ar aptuveni 6 miljoniem iedzīvotāju, kuru skaits gan vidēji ik gadu sarūk par apmēram 30 000 - 40 000 patērētāju,” norāda L. Krastkalns. Viņš norāda, ka apmēram 50% visu saražoto produktu tiek realizēti Baltijā un pārējie - citos noieta tirgos. “Šķidro olu produktu segmentā Baltijā realizē maksimums 25% no saražotā, pārējie 75% tiek realizēti citos tirgos,” stāsta L. Krastkalns. Viņš norāda, ka iedzīvotāju skaita krituma dēļ uzņēmuma stratēģija paredz nākamo 5 - 10 gadu laikā palielināt realizācijas apjomus tieši aiz Baltijas robežām.
Lielie tirgi — Vācija, Polija
Balticovo ražoto šķidro olu produktu lielākais noieta tirgus ir Vācija, tai seko Polija un Čehija. “Vācija ir liels noieta tirgus ar vairāk nekā 80 miljoniem patērētāju ar augstām pārtikas drošības un olu produktu izejvielu funkcionalitātes prasībām, kā rezultātā olu šķidrā masa kā izejviela produktiem ir ļoti pieprasīta,” skaidro L. Krastkalns. Viņš norāda, ka Vācija ir pievilcīgs un interesants tirgus.
Visu rakstu lasiet 17.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
