Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.
Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.
Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.
Amsils atzīmēja, ka auzu kvalitāti vēl tik ātri vērtēt nevar, jo kulšanas darbus ir sākuši tikai tie zemnieki, kuriem ir agrās auzu šķirnes, piemēram, "Matti" un "Perttu", tomēr patlaban pieņemtās auzas atbilst pārtikas kvalitātei un uzrāda vidējo ražību no piecām līdz 5,5 tonnām no hektāra. Ja auzas šogad būs iespējams novākt savlaicīgi, uzņēmumā cer uz labu ražu un kvalitāti.
"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka uzņēmums vairākus gadus strādā pie jaunas graudaugu kultūras - "Durum" jeb cieto kviešu ieviešanas Latvijā. Šogad ziemas cietie kvieši Latvijā iesēti pirmo reizi un uzrādījuši labu ražību - vairāk nekā septiņas tonnas no hektāra, kā arī pirmajās kravās tie ir labas kvalitātes.
Patlaban norisinās intensīva graudaugu kulšana Zemgalē, kā arī arvien aktīvāki kulšanas darbi sākti Kurzemē. Vidzemē un Latgalē graudi vēl gatavojas, un lēnām sākas tikai agro šķirņu graudaugu kulšana, minēja Amsils.
Viņš piebilda, ka Zemgalē šobrīd aktīvi kuļ kviešus, rudzus, zirņus un agrīnās auzu šķirnes. Ziemas miežu un agro ziemas kviešu šķirnes jau ir nokultas, kā arī ziemas rapša kulšana tuvojas noslēgumam. Rapsis šogad ir ar labu eļļas saturu.
Tāpat viņš minēja, ka šonedēļ Zemgalē atsākusies vēlāku kviešu šķirņu kulšana, piebilstot, ka šogad kvieši ir ar zemāku proteīna saturu, tomēr ražas apmērs ir augsts.
Tajā pašā laikā Amsils uzsvēra, ka pirmdienas vētras un lielo nokrišņu daudzuma dēļ situācija ar graudaugu ražu Latvijā ir krasi mainījusies, īpaši Zemgalē un Kurzemē.
Viņš norādīja, ka ir pāragri spriest par kopējiem vētras postījumiem, jo lietus un negaiss vēl turpinās, bet šobrīd var prognozēt, ka cietis būs gan ražas apjoms, gan graudu kvalitāte. Daudzviet nenokultā labība ir sagāzta veldrēs, un lauki ir applūduši.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka precīzākus secinājumus būs iespējams izdarīt, kad situācija būs normalizējusies.
Jau vēstīts, ka "Dobeles dzirnavnieks" 2022.gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.
"Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.