Vietējiem spēlētājiem cenu kāpums un pieprasījuma samazinājums varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tāpēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, pauž A. Čirjevskis. Ja iepriekš mēs uz šo jautājumu skatījāmies kā uz instrumentu, kas veicinātu Latvijā saražoto piena produktu patēriņu un konkurētspēju, tad šobrīd tas ir arī nozares ilgtspējas jautājums, teic Food Union grupas vadītājs Eiropā, piebilstot, ka nozare to pašlaik redz kā teju vienīgo risinājumu, lai saglabātu piena produktu cenas normālā līmenī. 

Fragments no intervijas

Food Union pašlaik darbojas gan Baltijā un Skandināvijā, gan citās valstīs. Kas ir galvenās tirgus atšķirības, ko esat novērojuši?

Šobrīd mēs savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 25 valstīm, un jāteic, ka katrs tirgus ir atšķirīgs gan satura un makroekonomisko tendenču, gan mūsu piedāvātā sortimenta un pārdošanas kanālu ziņā. Piemēram, Skandināvijā mūsu ražoto saldējumu klientiem līdz mājām piegādā saldējuma mašīna, kas braukā pa ielām un atskaņo mūziku, taču Baltijā šāds koncepts vispār nav pazīstams. 

https://www.db.lv/zinas/stanevics-pametis-food-union-grupu-506211

Tajā pašā laikā tieši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mums ir ļoti spēcīgi partneri tā saucamajā modernajā tirdzniecībā jeb lielās mazumtirdzniecības ķēdes, savukārt Rumānijā mazumtirdzniecības tirgus ir mazāk attīstīts. Principā tas šobrīd ir tāds, kādu Latvijā mēs redzējām pirms septiņiem, desmit gadiem. Jebkurā gadījumā katram tirgum ir savas priekšrocības un savi trūkumi, tāpēc svarīgi, ka uzņēmēji to apzinās, izprot un maksimāli izmanto savā labā. Arī kultūra katrā valstī atšķiras, un tas, protams, atstāj zināmu iespaidu uz uzņēmuma dinamiku. Es nevarētu teikt, ka kaut kur ir labāk un kaut kur sliktāk. Nē! Ir citādi. 

Atšķirīgi bija arī ierobežojumi pandēmijas laikā. Vai biznesa rezultātos izjutāt to, ka, piemēram, Latvijā ierobežojumi bija daudz stingrāki nekā citur? 

Mēs novērojām, ka būtiski mainījās patēriņa grozs, kas bija liels pārsteigums arī mums pašiem. Mēs gaidījām, ka mūsu ražotās produkcijas patēriņš varētu samazināties, taču cilvēki vairāk laika pavadīja mājās un biežāk gatavoja, tādēļ mūsu pārdošanas apjomi pat palielinājās. Novērojām, ka cilvēki vairāk sāka lietot vienkāršos produktus – krējumu, biezpienu, kefīru un pienu, bet mazāku interesi izrādīja par funkcionālajiem produktiem. 

Saprotu, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Food Union eksportēja savas preces arī uz Krieviju un Baltkrieviju. Kā situācija šobrīd ir mainījusies un kā šis fakts ietekmējis jūsu biznesu? 

Pēc 24. februāra notikumiem mēs esam pārtraukuši jebkāda veida sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, tajā skaitā pārdošanu – saldējuma Pols eksportu uz Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ģeopolitiskā situācija mūs ir smagi ietekmējusi, jo arī mūsu saikne ar Ukrainu līdz šim pārdošanas ziņā bija ļoti cieša. Mēs bijām kļuvuši par tirgus līderi Ukrainā krēmsiera segmentā, kas pašlaik, protams, ir pilnībā zaudējis savu aktualitāti. Tāpat ar Ukrainas uzņēmējiem sadarbojāmies arī kā ar piegādātājiem – saņēmām dažādas izejvielas un materiālus, kam šobrīd atsevišķos gadījumos jāmeklē alternatīvas. Bizness bija strauji jāpārkārto.

Visu interviju lasiet 28.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!