"Mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības," minēja Pranckevičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā šāds lēmums būs sava veida pārbaudījums. "Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi," teica Pranckevičs.

Uzņēmuma vadītājs atzina, ka līdz šim par PVN ietekmi bijušas plašas diskusijas. "Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs," stāstīja "Ķekava Foods" vadītājs.

Viņš arī pauda viedokli, ka būtiskākais būs praktiskais rezultāts. "Svarīgākais ir tas, ka mēs beidzot iegūsim reālus rezultātus. Iepriekš 10 vai pat 15 gadus mēs par to tikai runājām. Kad tikai diskutē, bet neveic reālu eksperimentu labā nozīmē, ir daudz viedokļu, bet neviens īsti nezina, kurš no tiem ir pareizs. Tagad izskatās, ka mums būs dati un pieredze. Redzēsim," teica Pranckevičs.

Viņš piebilda, ka nozare ir pozitīvi noskaņota, tomēr gala iznākums būs atkarīgs no cenu politikas. "Mēs esam ļoti pozitīvi noskaņoti. Galvenais nosacījums šī projekta veiksmīgai īstenošanai ir tas, lai PVN likmes samazinājums patiešām tiktu pārnests uz gala cenu. Ja klients to nejutīs, tas nebūs labi. Šai priekšrocībai nevajadzētu pazust piegādes ķēdē - patērētājam ir jājūt šis ieguvums," uzsvēra "Ķekava Foods" vadītājs.

Vienlaikus viņš atzina, ja nākotnē izrādīsies, ka PVN samazinātā likme nesasniedz iecerēto mērķi, valdība lēmumu varēs pārskatīt un pieņemt citus risinājumus.

Komentējot sadarbību ar mazumtirgotājiem, uzņēmuma vadītājs norādīja, ka tā kopumā ir laba un tirgus nosacījumi saglabājas konkurences apstākļos. Attiecībā uz pērn pavasarī parakstīto memorandu pārtikas cenu samazināšanai viņš sacīja, ka praksē tas nav būtiski ietekmējis sadarbību, jo galvenais cenu veidošanas faktors joprojām ir pieprasījums un piedāvājums brīvā tirgus ekonomikā.

"Protams, mazumtirgotājiem ir liela pirkšanas vara, un mēs to apzināmies. Taču no mūsu puses nebūtu godīgi par to sūdzēties - tāda ir tirgus realitāte," teica Pranckevičs, piebilstot, ka ražotājiem ir nepieciešami mazumtirgotāji un tirgotājiem ir vajadzīgi ražotāji. Tāpēc par sadarbību mēs nesūdzamies," sacīja Pranckevičs.

Jau vēstīts, ka daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no šā gada vidus tiks noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.