Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Stagnācijas elpa

Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes, un tajās notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. 2023. gads nozarei bija smags – ja 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta atsevišķi mēbeļu segmenti, tad jau pērngad to izjuta visa mēbeļu nozare. Tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums, ko rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem, nav pārsteigums. Proti, 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar zemākiem – par 15–25% – ienākumiem, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. 

Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%. Arī 2024. gada pirmajos piecos mēnešos situācija nav ļoti iepriecinoša, jo eksporta ieņēmumi bija vien 7,45 milj. eiro, kas ir par 14,9% mazāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2023. gadā – 86,33 milj. eiro. Līdztekus mēbeļu eksporta ieņēmumu kritumam Zviedrijas tirgū par 20,5%, Vācijas tirgū – par 18,1% un Dānijas tirgū – par 8,1% šogad salīdzinājumā ar pērno gadu ir par 7,4% pieauguši ieņēmumi no mēbeļu pārdošanas Lielbritānijā.

Vienlaikus 2024. gada piecos mēnešos par 12,4% sarucis arī mēbeļu imports līdz 33,38 milj. eiro, kamēr analogā laikā pērn tas bija 38,09 milj. eiro. Vislielāko kritumu rāda Itālijas mēbeļu imports – par 50,2%, Polijas – par 17,9%, bet Lietuvas – tikai par 1,2%.

Aug Ķīnas imports 

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija rāda, ka strauji mēbeļu importa apjomi pieauguši no Ķīnas. Proti, šogad no šīs Āzijas valsts importētas mēbeles 3,19 milj. eiro apmērā, bet pērn piecos mēnešos – tikai 0,58 milj. eiro līmenī. “Eiropas Mēbeļu konfederācijā regulāri tiek apspriesta Ķīnā ražotu mēbeļu loma Eiropas tirgū,” skaidro I. Erele. Viņa norāda, ka Eiropā uz Ķīnu raugās no divām pretējām pozīcijām, jo šī valsts ir liels noieta tirgus Vācijā un Itālijā ražotām mēbelēm, bet no otras puses ar lielu piesardzību, jo Ķīna kā pasaules mēroga lielražotāja visu Eiropas tirgu var pārdalīt par labu sev. “Svarīgi, kā Ķīnas mēbeles uzvedas Eiropas tirgū, un arī diskusija, vai šīs un citu mēbeļu importētājvalstu ražotāji izpilda visas tās prasības, kādas jāspēj pildīt Eiropā strādājošajiem ražotājiem, un vai šo paaugstināto prasību izpilde nepadara importētās mēbeles tirgū daudz konkurētspējīgākas par pašmāju ražotājiem, kas ir nozīmīgi darba devēji cilvēkiem un nodokļu maksātāji valstu budžetiem,” uz jautājumu, kādas aktualitātes ir uzmanības centrā, atbild I. Erele.

Nezināmā rītdiena 

Mēbeļu ražošana un tirdzniecība ir samērā cieši sasaistīta ar jaunu ēku celtniecību, esošo remontēšanu un rekonstrukciju, taču daudzās Eiropas valstīs būvniecības tirgus ir nosēdies. Proti, Eiropas Centrālās un valstu nacionālo banku (kurām ir sava nacionālā valūta) lēmums vairāku mēnešu garumā par aizdevu procentlikmju nesamazināšanu būvniecību ir nolicis uz bremzēm, līdz ar to arī kļuvis daudz klusāks mēbeļu tirgus. Lai arī iepriekš ir izskanējušas prognozes par to, ka jau drīzumā Eiropas Centrālā banka samazinās iepriekš būtiski uzskrūvētās procentlikmes un tad pēc kāda laika sāks atdzīvoties pieprasījums, tomēr pagaidām šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. “Pašreizējos apstākļos prognozes lai paliek zīlniekiem, jo, kā rāda pēdējo gadu pieredze, jebkuras pārmaiņas var uzrasties teju no nekurienes, un sagatavoties tām, pirms tās atnākušas, ir teju neiespējami. Kurš prognozēja Covid-19 pandēmijas sākšanos 2020. gadā? Neviens! Kurš epidēmijas invāzijai bija gatavs pirms tās ierašanās? Neviens!” nākotnes prognožu ticamības problemātiku iezīmē I. Erele. Viņa norāda, ka pārmaiņas ir atnākušas negaidīti un tikpat labi šāda situācija var atkārtoties arī nākotnē. “Uzņēmumi raugās savos darba plānos, tos koriģē atbilstoši situācijai, investē darba ražīguma paaugstināšanā un jaunu produktu radīšanā, meklē jaunus sadarbības partnerus ārzemēs un arī pašmāju tirgū,” uz lūgumu minēt ražotāju izdzīvošanas recepti pašreizējos skarbajos apstākļos atbild I. Erele. Viņa atzīst, ka ar tirgus sarukumu saskaras ne jau tikai Latvijā, bet arī Polijā, Lietuvā un citās valstīs strādājošie ražotāji, kā rezultātā tirgū ir saasinājusies konkurence, kas savukārt prasa spēju ātri reaģēt uz konkrētu situāciju. “Ir situācijas, kuras atkārtojas, un uz tām pieredzējušākie uzņēmumu vadītāji jau raugās citādi, taču joprojām atnāk situācijas, kādas iepriekš nav pieredzētas, un prasa attiecīgu reakciju,” tā I. Erele.

Nozīmīga tautsaimniecībai 

“Mēbeļu ražošana bija, ir un būs tikpat nozīmīga Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa kā ķīmiskā rūpniecība,” par nozares vietu valsts ekonomikā atbild I. Erele. Viņa norāda, ka mēbeļu ražošanā pašlaik (dati par šī gada pirmo ceturksni normālā darba laika vienībās) nodarbināti 5 102 cilvēki, taču jārēķinās, ka nozare pērk pakalpojumus, preces un izejmateriālu savas produkcijas ražošanai, tādējādi radot multiplikatīvu efektu daudzās citās sfērās. “Ražošanas apjomi ap 250 milj. eiro nav ļoti liels skaitlis, tomēr tas nav maz,” uz mēbeļu ražošanas nozīmību uzmanību vērš I. Erele.