Kā reiz 15. oktobrī, kad notika Saeimas komisijas sēde, kurā lēma rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, lai valsts budžetā rod līdzekļus zāļu rezervēm, finanšu ministrs 2026. gada budžeta portfeli jau lepni nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Par laimi, opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) attapa protokolā fiksēt atkāpi, ka, saņemot valsts zāļu rezervju izveides atteikumu no budžeta veidotājiem, pati komisija iesniegs atbilstošos grozījumus budžeta otrajam lasījumam parlamentā.

Drošības stāsts ministrijas mērcē

Pieminētās komisijas deputātus ar Andri Bērziņu (ZZS) galvgalī “ar intensīvo darbu pēc labākās sirdsapziņas” iepazīstināja gan NMPD direktore Liene Cipule, gan Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta vadītāja Iveta Gavare, gan ministrijas Farmācijas departamenta vadītājas vietniece Ineta Popēna.

Īsi sakot, ar neatliekamo palīdzību visam vajadzētu būt kārtībā. Uz tiešu jautājumu pēc prezentācijas par zāļu rezervēm un darbaspēju L. Cipule komisijas vadītājam A. Bērziņam sacīja: “Neatliekamā palīdzība strādās jebkuros apstākļos. Zāļu nodrošinājums mūsu pusē ir simtprocentīgs.” Vēlāk precizēja, ka tikai pusei no zāļu nosaukumu ir 100% nodrošinājums.

Kas ir otrā puse ar nosaukumiem, kuru nodrošinājums nav pilnīgs, izziņa netika veikta, jo šajā sadaļā, šķiet, sāk darboties ierobežotas informācijas pieejamības formulas. Jebkurā gadījumā, runājot tieši par NMPD, – kaut kas viņiem ir un pusē gadījumu arī pēc kara sākuma būs. Cer, ka tiks dotas vismaz 24 stundas. Ar slimnīcām, kurās ievainotos varētu ievest, ir trakāk. Tās vienkārši nezina, kas notiek. Proti, Veselības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kuru iesniedz Ministru kabinetam, bet slimnīcas pie tā lasīšanas netiek klāt, jo ziņojumam noteikta ierobežota pieejamība. Par zāļu rezervēm slimnīcās arī nav īsti skaidrs, kas ir un kā nav, jo visam vajadzīgajam naudas trūkst.

Visu rakstu lasiet 21.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.